Rasnačs neatbalstīs «Kopdzīves likumu», jo tā ir «kāja durvīs viendzimuma laulībām»

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Tieslietu ministrija (TM) neatbalstīs platformā «Manabalss.lv» 10 000 parakstus savākušo likumdošanas iniciatīvu «Kopdzīves likums», skaidroja ministrijā. «Šis solis ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma kopdzīves, tam sekojošas viendzimuma laulības un bērnu adopcijas šādā laulībā legalizāciju,» komentējot iniciatīvu savā sociālā tīkla «Facebook» profilā, norādīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Ministrs uzsvēra, ka «Par šādu notikumu virzības realitāti liecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. Ja valsts ar šādu likumu ir legalizējusi ārpuslaulības kopdzīvi, tad tās pienākums ir spert arī nākamos soļus šajā virzienā - viendzimuma partnerība, viendzimuma laulības un tiesības adoptēt bērnus.»

Savā ierakstā Rasnačs arī aicināja iedzīvotājus pārliecināt Saeimas deputātus, ka kopdzīves speciālais likums nav nepieciešams, jo esošie likumi jau dod absolūti lielāko daļu civiltiesisko garantiju, kā piemēram, dāvinājuma līgums, pirkuma un maiņas līgums, nomas, īres, patapinājuma līgumi, uztura līgums, pilnvarojuma līgums un citi.

Jau ziņots, ka 4.decembrī Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» savākti 10 000 parakstu par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā.

Parakstu vākšanu pirms nepilniem trim gadiem uzsāka politiķis Juris Pūce (LA), kurš patlaban ir Rīgas domes deputāts.

Pūces ieskatā likuma pieņemšanas nepieciešamību nosaka tas, ka vairums Latvijā dzīvojošo pāru jau patlaban nav laulāti, bet viņu savstarpējās juridiskās attiecības un attiecības pret valsti nav pietiekami aizsargātas. Piedāvātais likumprojekts paredz izdarīt izvēli, kādu jau izdarījušas vairums Rietumu valstu, tajā skaitā Igaunija, uzsvēra Pūce.

Pūce iniciatīvas pieteikumā uzsvēra, ka patlaban valsts aizsardzība nav pieejama nelaulātiem pāriem - valsts dažādā veidā apgrūtina šo pāru dzīvi un rada necilvēcīgas situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt. «Partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā. Nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā. Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā. Šo un līdzīgu apstākļu iespaidā valsts nedrīkst radīt šķēršļus Latvijas pilsoņiem tikai tāpēc, ka tie nav izvēlējušies vai šobrīd nemaz nevar laulāties ar saviem dzīves partneriem,» pauda Pūce.

Pieņemot Kopdzīves likumu, Latvija atzīs katra cilvēka tiesības uz savu personisko ceļu uz laimi, uzsvēra Pūce, piebilstot, ka tādējādi tiks nodrošināta līdztiesība starp laulātiem un nelaulātiem pāriem, kopā dzīvojošas pilngadīgas personas spēs atrisināt daudzās juridiskās problēmas, ko rada pašreizējās tiesiskās sistēmas nepilnības, tai skaitā nodrošinās nelaulātu pāru tiesības uz valsts aizsardzību un aizsargās ārpus laulības dzimušus bērnus, un piešķirs dažāda veida ģimenēm līdzīgas tiesības attiecībās ar valsti.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu