Citu suni? Nekad! Tā pirms gada sacīja Aleksejs Volkovs. Nesen ar vēzi bija miris viņa uzticamais pavadonis – suns Teodors, kura vārdā nosaukta servisa suņu biedrība. Tagad draugi un kolēģi Aleksejam gatavo Ziemassvētku dāvanu, jaunu pavadoni - labradoru vārdā Serena, ar kuru neredzīgajam vīrietim izveidojies labs kontakts.
Pirms gada biedrības valdes priekšsēdētāja Alekseja Volkova suns pavadonis Teodors zaudēja cīņā ar audzēju. Ārsti bija izdarījuši visu iespējamo. Visi cerēja, ka suns izdzīvos, tomēr tā nenotika. Aleksejs jutās pilnīgi salauzts. Starp viņu un suni dažu gadu laikā bija izveidojusies neticama saikne.
Kinologi saka, ka tā, ka saikne ir teju telepātiska, notiek reti, tomēr notiek.
Dažbrīd pietika ar kustību vai domu, lai viens otru saprastu. Abi dzīvoja viens otram – Teodors bija Alekseja acis un, jā, arī daļa no sirds. «Cilvēks suņa kažokā,» par astaino draugu sacīja Aleksejs. Kad draugi ieminējās par jaunu suni, Aleksejs par to negribēja ne dzirdēt. Bija vajadzīgs gads, lai sāpes norimtu un Aleksejs būtu gatavs jaunam kompanjonam.
Kad kinoloģe Zaiga Kļaviņa devās uz Somiju, viņa palūdza Alekseju dažas dienas pieskatīt labradoru Serenu, kas mācījās par suni pavadoni. «Šoreiz notika tā, ka suns izvēlējās saimnieku. Serena ļoti centās izdabāt Aleksejam, bija ļoti uzmanīga un paklausīga.
Ja naktīs guļot Aleksejs nemierīgi pagrozījās, Serena tūdaļ traucās pie viņa.
Pārliecinājusies, ka viss kārtībā, nolaizīja Alekseja seju un devās atpakaļ uz savu guļvietu,» stāsta kinoloģe. «Tik lielai mīlestībai Aleksejs nespēja turēties pretim,» smejas Zaiga. Serenas apmācībām, lai sunene kļūtu par pilnvērtīgu neredzīgā pavadoni, cilvēki jau saziedojuši 513 eiro. Tagad turpinās mācību atbildīgākā daļa – Aleksejs ar Serenu trenējas strādāt komandā. Zaiga cer, ka līdz Ziemassvētkiem abu sadarbība jau būs labā līmenī.
Kopumā servisa suņu biedrībā pavadoņa «diplomu» saņēmuši deviņi suņi. Suņa apmācība ilgst apmēram gadu – dažreiz ilgāk, jo daudz kas atkarīgs no konkrētā dzīvnieka, stāsta Zaiga. Vislabāk sevi kā pavadoņus pierādījuši labradori, zelta retrīveri un jaukteņi. Serena ir divus gadus vecs suns, kas lielāko apmācību daļu jau sekmīgi pabeigusi.
Zaiga saka, ka suņi pavadoņi ir dārgi – gan emocionālā, gan naudas izteiksmē, jo no brīža, kad kucēns nāk pasaulē, līdz brīdim, kad vienkārši smuks un mīļš suns kļūst par «viedo suni», paiet daži gadi un tiek izlietoti ap 10 000 eiro. Lai gūtu pārliecību, ka suns varēs strādāt, tiek veikta rentgenoloģiskā izmeklēšana un testēta suņa uzvedība. Sunītis nāk pasaulē audžuģimenē, kura pēc tam savu lolojumu atdod cēlajam mērķim.
Patiesībā tie, kas ceļu noiet līdz galam un kļūst par pavadoņiem, ir supersuņi.
Eksāmens jākārto reizi gadā, un ne tikai sunim, bet abiem, jo viņi ir komanda, tā sakot, divi vienā. Zaiga saka, ka tikai vienu reizi nācās izdarīt izmaiņas un suni izņemt, jo dzīvniekam netika nodrošināti atbilstoši apstākļi. «Mēs ne tikai apmācām suņus, bet arī sekojam to liktenim.»
Kinoloģe lēš, ka suņi pavadoņi Latvijā būtu vajadzīgi ap 90 vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem. Tomēr tas vēl nav viss. Pasaulē suņi pavadoņi ikdienas gaitās palīdz cilvēkiem ar kustību traucējumiem un ratiņkrēslā, cilvēkiem, kuri cieš no cukura diabēta vai epilepsijas lēkmēm. Biedrībā saka, ka pagaidām pie mums šādu četrkājaino pavadoņu nav, bet nākotnē plānots apmācīt.
Servisa suņu biedrība pastāv kopš 2013.gada, un tās darbību pilnībā nodrošina ziedojumi. Biedrībā ir ap 20 cilvēku.
