Leģionāru slimība izvēlas vīriešus. Legioneloze turpina izplatīties

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Ar legionelozi jeb leģionāru slimību šogad saslimuši jau 24 cilvēki, trīs miruši. Dinamika ir satraucoša - pērn saslima 17 cilvēki. Slimības uzliesmojums bija 2011. gadā. Biežāk ar leģionāru slimību saslimst gados vecāki vīrieši. Ņemot vērā, ka slimība izplatās ar centralizēto karsto ūdeni, Ekonomikas ministrija plāno noteikt minimālo karstā ūdens temperatūru, kas būs obligāti jāievēro.

Legioneloze attīstās no + 25 līdz + 45 grādus siltā un stāvošā ūdenī, tāpēc ministrija grasās noteikt, ka karstajam ūdenim noteikti jābūt +55 grādus karstam. Noteikumus izstrādās, jo daudzās daudzdzīvokļu mājās taupības nolūkos iedzīvotāji ir vienojušies par ūdens temperatūras samazināšanu.

Ekonomikas ministrija plāno pielikt punktu šādai taupīšanas metodei.

Laika posmā no 2012. līdz 2016. gadam vidēji gadā ar smago slimību saslima 25 cilvēki. Pēdējos gadus bija vērojama saslimstības mazināšanās, bet šā gada dati nav iepriecinoši. 2011. gadā slimība skāra 49 cilvēkus.

Visi šogad mirušie bija vecāki par 55 gadiem.

Lielākā daļa saslimšanas gadījumu reģistrēti Rīgā un netālu no Rīgas.

Leģionāru slimība ir pneimonijas veids un attīstās cilvēka plaušās. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas legionellas saturošu migliņu, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām. Iedzerot ūdeni, inficēties nevar.

Leģionāru slimība norit kā plaušu karsonis ar sāpēm muskuļos, galvassāpēm un temperatūru 39 - 40 grādi. Raksturīgi sirds un nieru darbības traucējumi, sāpes krūtīs un elpošanas grūtības.

Ja slimību neārstē, letāla iznākuma iespējamība ir augsta.

Vissmagāk slimība skar gados vecus cilvēkus, cilvēkus ar novājinātu imūnsistēmu, smēķētājus.

Nelāgās baktērijas vairojas ēku iekšējos ūdensvados – parasti laikā, kad ūdens netiek lietots un sastāvas. Nereti cilvēki saslimst viesnīcās un apartamentos, saunās, baseinos un burbuļvannās, kur ūdens ilgāku laiku nav ticis lietots.

Slimības avots var būt telpās esoša strūklaka vai dizaina priekšmets, kurā izmantots ūdens.

Riska zonā ir arī slimnīcas un iestādes.

Rīgā ūdens tiek attīrīts ar ozonēšanu, bet vados ir vietas, kur dezinfekcijas līdzeklis netiek klāt. Ar bakterioloģisko piesārņojumu Latvijā cīnās divos veidos – ar hloru un ozonu. Lai izvairītos no saslimšanas, katrs savā mājoklī var noņemt un ar hloru dezinficēt dušas uzgali un krānu. Atgriežoties no ceļojuma, vajag atgriezt krānu un notecināt ūdeni.

Pirmo reizi baktēriju konstatēja 1947. gadā.

Dīvainais nosaukums «leģionāru slimība» nav radies nejauši.

1976. g. jūlijā Filadelfijā viesnīcā Bellevue-Stratford, kur tika rīkota Amerikas leģiona kara veterānu sanāksme, saslima 183 leģionāri - 29 nomira.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu