Piecu gadu laikā par 229 kvadrātkilometriem pieaugusi Rīgas aglomerācijas teritorija

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone / LETA

Rīgas aglomerācijas teritorija 2017.gadā aizņem par 299 kvadrātkilometriem jeb 4,2% plašāku teritoriju, nekā tas bija 2012.gadā, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti veiktā izpēte.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Solvita Brence, pētījuma rezultāti ļāva noskaidrot Rīgas pilsētas ietekmes areālu, ko raksturo apdzīvoto vietu savstarpējās saiknes un mijiedarbība starp Rīgu un citām pašvaldībām aglomerācijas robežās. Tāpat tika analizēta Rīgas aglomerācijas teritoriālā struktūra un tās pārmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo robežu precizēšanas izpēti.

Brence skaidroja, ka pētījums nepieciešams jauno Rīgas pašvaldības un Nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei periodam pēc 2020.gada. «Aglomerācijā dzīvojošo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir sarucis par 26 395 jeb 2,4%. Neskatoties uz to, Rīgas aglomerācija pēc iedzīvotāju skaita un aizņemtās platības ir lielākais šāda veida funkcionālais reģions Baltijā,» norāda Brence.

Šogad Rīgas aglomerācijā ietilpst arī tādas pilsētas kā Jelgava un Jūrmala ar 1 070 201 iedzīvotāju un 7596 kvadrātkilometru lielu platību. Salīdzinot ar 2012.gadu, Rīgas aglomerācija izpletusies arī Skaistkalnes virzienā, kā arī Ogres novadā, iekļaujot Suntažu un Ķeipenes pagastu. Tāpat aglomerācijas teritorija nedaudz pieaugusi Cēsu virzienā, iekļaujot Drabešu pagastu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2017.gada Ekonomikas pārskatā par Latviju ir norādījusi, ka Rīgai un Pierīgas reģionam ir milzīgs potenciāls Latvijas tautsaimniecības izaugsmē, kas diemžēl pilnībā netiek izmantots.

«Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments uzskata, ka starp Rīgas pilsētu un aglomerācijā ietilpstošajām pašvaldībām jāatrod veiksmīgas sadarbības formas, lai risinātu tādus jautājumus, kā publisko pakalpojumu nodrošinājums, sociālās un inženiertehniskās infrastruktūras apsaimniekošana, sabiedriskā transporta integrēta attīstība, publiskās ārtelpas un piepilsētas mežu apsaimniekošana, kā arī citus jautājumus,» pauda departamenta pārstāve.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu