Eiropas Savienības (ES) vienotībai ir būtiska nozīme Tuvo Austrumu miera procesā, tā pirmdien, piedaloties Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē un arī kopējā ES ārlietu un attīstības sadarbības ministru sanāksmē Briselē uzsvēra Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, pirms Ārlietu padomes notika ārlietu ministru tikšanās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu. Sarunā galvenā uzmanība tika veltīta Tuvo Austrumu miera procesam, drošības situācijai reģionā, kā arī tika pārrunātas ES un Izraēlas attiecības, gatavošanās ES-Izraēlas Asociācijas padomei.
«Latvija turpina atbalstīt divu valstu risinājumu, kas panākams Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes tiešās sarunās, ievērojot abu pušu intereses un Jeruzalemei kļūstot par abu valstu galvaspilsētu. ES jāturpina būt taisnīgam Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes sadarbības partnerim. Ir jāturpina atklātu dialogu ar iesaistītajām pusēm un jānodrošina ES vienotību Tuvo Austrumu miera procesā,» sanāksmē pauda ĀM parlamentārā sekretāre.
Tāpat Ārlietu padomes sanāksmes gaitā tika diskutēts par Tuvo Austrumu aktualitātēm un izvērtēti nesen notikušā ES un Āfrikas samita rezultāti. Diskusijā par Tuvo Austrumu reģionu parlamentārā sekretāre īpaši atzīmēja situāciju Irākā, novērtējot Globālās koalīcijas un Irākas drošības spēku centienus cīņā ar teroristisko organizāciju «Daesh». Kalniņa-Lukaševica uzsvēra stabilizācijas pasākumu būtisko lomu, lai veicinātu iekšēji pārvietoto personu un bēgļu atgriešanos atbrīvotajās teritorijās. Latvija turpinās atbalstīt Irākas drošības spēku apmācību, lai sagatavotu tos patstāvīgam darbam.
Padomes sanāksmes laikā notika arī tikšanās ar Nigēras, Mali, Mauritānijas, Burkinafasos, Čadas ārlietu ministriem, lai apspriestu jaunās iniciatīvas šo valstu atbalstam. Diskusijā tika uzsvērts, ka robežu drošības uzlabošana ir īpaši svarīga, lai ierobežotu teroristu pārvietošanos, kā arī cilvēku un narkotiku kontrabandu reģionā.
Tāpat notika attīstības sadarbības ministru sanāksme. Tajā tika diskutēts, kā stiprināt tirdzniecības un attīstības sadarbības saikni ES ārpolitikā. Palīdzība tirdzniecībai («Aid for Trade») ir oficiālās attīstības palīdzības sastāvdaļa ar mērķi veicināt partnervalstu ekonomisko kapacitāšu un tirdzniecības attīstību, sekmēt to izaugsmi un mazināt nabadzību.
Ārlietu padomes sanāksmē tika apstiprināts Padomes lēmums par Pastāvīgās strukturētās sadarbības dibināšanu (PESCO) - 25 valstu brīvprātīgu apņemšanos veidot ciešāku sadarbību drošībā un aizsardzībā. Tāpat tika apstiprināta deklarācija ar 17 prioritāri īstenojamiem projektiem, tai skaitā militārās mobilitātes projektu, kurā piedalīsies arī Latvija un kas ļaus vienkāršot militārā transporta un personu pārvietošanu ES, kā arī pilnveidos infrastruktūru militārām vajadzībām.
Gatavojoties Igaunijas prezidentūras ES padomē noslēgumam šī gada decembra beigās, Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers Eiropas Komisijas rīcībā nodeva Igaunijas izstrādāto digitālo rīku «Sankciju karte», kas ir mājaslapa, kurā pieejama pārskatāma informācija par visiem ES un ANO īstenotiem ierobežojošiem pasākumiem (sankcijām) attiecībā uz personām un uzņēmumiem. Šis rīks var būt īpaši noderīgs uzņēmējiem un investoriem.
Ārlietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī. Ārlietu padomi vada ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.
