Zemessardzes paaugstinātas gatavības vienībās sākta prettanku un snaiperu spēju attīstīšana

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Latvijas armija

Zemessardzes paaugstinātas gatavības vienībās sākta prettanku, snaiperu un citu spēju attīstīšana, norādīts Aizsardzības ministrijas (AM) informatīvajā ziņojumā par Zemessardzes attīstību 2018.-2027.gadā un Zemessardzes paaugstinātās gatavības vienību ieviešanas gaitu.

Ministru kabinets šodien slēgtā sēdē konceptuāli apstiprināja šo ziņojumu.

Ziņojumā teikts, ka kopš 2015.gada Zemessardzes bataljonos ir sākta paaugstinātas gatavības vienību sagatavošana. Šīs vienības veido aktīvākie zemessargi, kuri, salīdzinot ar citiem zemessargiem, mācībās pavada vairāk dienas, attīstot savas iemaņas. Paaugstinātas gatavības vienību veido dažādu specialitāšu pārstāvji, un šobrīd sākta mīnmetēju un prettanku, inženieru, pretgaisa aizsardzības un snaiperu spēju attīstīšana.

Lai pilnvērtīgi sagatavotu personālu, pēdējos gadus ir notikusi mērķtiecīga zemessargu pamatapmācība un kolektīvā apmācība, organizējot gan nometnes, gan mācības nedēļas nogalēs un darba dienu vakaros, kas norisināsies arī turpmāk, skaidro AM.

2018.gadā noslēgsies pirmais paaugstinātās gatavības vienību attīstības posms, kura ietvaros bataljonos tiks izpildīti pārbaudes vingrinājumi vada lieluma vienībām, savukārt nākamajā posmā bataljoniem jāattīsta rotas lieluma vienības. Šādu vienību izveidošanai nepieciešams speciāls ekipējums un kvalificēti speciālisti, tādēļ to nodrošināšana ir viena no Zemessardzes nākamo gadu prioritātēm. Paaugstinātās gatavības vienību sertifikācija notiks militāro mācību «Namejs 2018» laikā.

AM atgādina, ka vienlaikus Nacionālie bruņotie spēki turpinās aktīvu rekrutēšanu, lai zemessargu skaits Zemessardzē sasniegtu 12 000, tādējādi nokomplektējot vienības, lai tās spētu pildīt noteiktus krīzes laika uzdevumus. Arī šogad atjaunotajā Zemessardzes 1.Rīgas brigādē tiks veikta pastiprināta rekrutēšana, lai nokomplektētu divus jaunizveidotos bataljonus Rīgā un Bauskā.

Tāpat AM atgādina, ka ir pieņemts lēmums Zemessardzes 3.Latgales brigādē uz profesionālā dienesta rotas bāzes izveidot profesionālā dienesta bataljonu ar pastāvīgu dislokācijas vietu Latgalē.

2022.gada militāro mācību "Namejs 2022» ietvaros tikts izvērtēta starpposmā noteikto uzdevumu izpilde. Līdz šim periodam plānots izveidot divas vada lieluma vienības no paaugstinātas gatavības rotas, veikt brigāžu operāciju vadību, attīstīt jaunizveidotos bataljonus, lai tie būtu pilnībā spējīgi pildīt noteiktos uzdevumus, kā arī nodrošināt visus zemessargus ar pamata ekipējumu.

Zemessardze ir lielākā Nacionālo bruņoto spēku struktūra un teritoriālās aizsardzības pamats.

«Zemessardze ir mūsu tautas stingras gribas apliecinājums tam, ka Latvija ir aizstāvama un būs aizstāvama, ja rastos jebkāds apdraudējums mūsu valsts neatkarībai un drošībai. Es patiesi lepojos ar Zemessardzi - ar cilvēkiem, kuri savu brīvo laiku ir gatavi aizvadīt militārās sagatavotības un zināšanu paaugstināšanai, skaidri apzinoties savu uzdevumu un lomu valsts aizsardzībā. Prieks, ka Zemessardzes rindas aug un tai piepulcējas arvien vairāk gados jaunu cilvēku,» uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Zemessardzē uzņem Latvijas pilsoņus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, bet nav vecāki par 55 gadiem un vēlas dienēt Zemessardzē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu