Aizvien lielāks skaits audiovizuālā satura industrijas pārstāvju iesaistās nelicencēta satura aprites ierobežošanā, ziņojot Valsts policijai par pārkāpumiem un sniedzot tehnisku atbalstu, informēja KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Kultūras ministrijas (KM) darba grupa televīzijas pakalpojumu nelegālās izplatīšanas internetā ierobežošanai pie šāda secinājuma nonāca pēc iepazīšanās ar Valsts policijas (VP), Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un biedrības «Par legālu saturu» šogad paveikto nelegālo televīzijas pakalpojumu ierobežošanas jomā.
«Vērtējot VP un NEPLP darbību, kā arī novērtējot biedrības «Par legālu saturu» nozīmīgo ieguldījumu jautājuma aktualizācijā un risināšanā, darba grupa secināja, ka ir panākts progress, īpaši uzsverot tieši efektīvo iestāžu un nozares sadarbību. Nākamajā periodā īpaša uzmanība jāvelta plašākas sabiedrības izglītošanai, kā arī jāstiprina visu nozares lielāko dalībnieku un institūciju sadarbība, lai panāktu ievērojamu nelegālā audiovizuālā satura izmantošanas samazināšanos,» norādīja KM Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne.
Darba grupas locekļi augstu novērtēja VP 2017.gada darba rezultātus, pārtraucot vairāku nelicencētu televīzijas servisu darbību, kuru kopējais klientu skaits bija aptuveni 18 000 jeb 20% no aplēstā nelegālā tirgus apjoma.
Kokale norādīja, ka šogad VP šajā sakarā veikusi 509 audiovizuāla satura legalitātes pārbaudes, uzsākusi 55 administratīvā pārkāpuma lietas un 13 kriminālprocesus. Tāpat policija veikusi arī specializētas darbinieku apmācības, notikusi arī policijas darbinieku, prokuroru un tiesnešu konference par tiesībaizsardzības iestāžu lomu intelektuālā īpašuma pārkāpumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā.
No šā gada 1.janvāra par septiņām štata vietām palielināti VP resursi cīņā pret autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem, tai skaitā nelegālo televīzijas pakalpojumu izplatības ierobežošanu. Savukārt kā izaicinājumu nākamajam gadam policija pauda nepieciešamību nodrošināt vienveidīgu normatīvo aktu piemērošanas praksi visās tiesībaizsardzības iestādēs.
NEPLP darba grupas locekļus informēja par veiktajiem darbiem, uzsverot reģistrācijas un paziņošanas sistēmas sakārtošanu un publisko datu bāžu veidošanu. Arī NEPLP gada laikā veikusi vairākas pārbaudes un uzsākusi piecas administratīvo pārkāpumu lietas.
Savukārt biedrība «Par legālu saturu» šogad parakstījusi trīs sadarbības memorandus - ar NEPLP, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Valsts ieņēmumu dienestu un Latvijas Interneta asociāciju, atsevišķu memorandu ar VP un ar Patentu valdi. Biedrība arī piedalījusies šo tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību nodrošināšanā, kā arī organizējusi sabiedrības informēšanas kampaņas un diskusijas.
Biedrības mērķis nākamajam gadam ir panākt nelegālo televīzijas pakalpojumu apmēra samazināšanos par 30%. Kā prioritāros pasākumus biedrība plāno turpināt apmācības, sākt lietot interneta monitoringa rīku nelegāla satura identificēšanai, turpināt publiskās diskusijas un uzsākt sociālās kampaņas, rosinot diskusiju arī par gala patērētāja atbildību, un atkārtot pētījumu par nelegālā televīzijas tirgus apmēru.
Pirms diviem gadiem izstrādātajā informatīvajā ziņojumā «Par priekšlikumiem televīzijas pakalpojumu internetā sniedzēju uzraudzības uzlabošanai» KM norādīja, ka nelegālo televīzijas pakalpojumu apjoms veido vismaz 15 - 20% no visa televīzijas tirgus apjoma. Arī Arņa Saukas, Rīgas Ekonomikas augstskolas un biedrības «Base» veiktajā pētījumā «Nelegālās maksas TV apraides apjoms Latvijā 2015» norādīts, ka vismaz 100 000 mājsaimniecības izmanto nelegālos maksas televīzijas pakalpojumus.
