LŽS: Dikas-Bokmelderes saikne ar konkrētu politisku spēku rada risku Latvijas Radio neatkarībai

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) pauž bažas par Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu Latvijas Radio valdes locekļa satura jautājumos amatā apstiprināt Sanitu Diku-Bokmelderi un uzskata, ka viņas saikne ar konkrētu politisku spēku rada risku Latvijas Radio neatkarībai, norādīja LŽS valdē.

LŽA uzskata, ka nevienbalsīgais NEPLP lēmums un dažādās interpretācijas par padomes tiesībām atzīt konkursu par noslēgušos bez rezultāta apstiprina bažas gan par konkrēto kandidāti, gan par atlases procesa atbilstību sabiedriskā medija būtībai.

«Saikne ar politsku partiju pati par sevi nav diskvalificējošs faktors personāla atlasē, tomēr sabiedriskā medija kontekstā tas rada pamatu bažām, jo valdes loceklim satura jautājumos ir jāstāv redakcionālās neatkarības sardzē - arī no kādreizējiem kolēģiem politikā,» norādīja LŽA valdes priekšsēdētāja Rita Ruduša. Viņa piebilda, ka LŽA turpinās atbalstīt Latvijas Radio redakcionālo neatkarību un vēros Latvijas Radio valdes darbību, lai pārliecinātos, ka tās lēmumi ir brīvi no politiskās ietekmes.

LŽA uzsvēra, ka spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio ir neatņemama veselīgas demokrātijas sastāvdaļa un viens no garantiem tās noturībai pret iekšējiem un ārējiem draudiem. Tāpēc tā vadītāju atlase jāīsteno atbilstoši sabiedriskā medija specifikai. LŽA norādīja, ka Latvijas Radio valdes locekļu atlases līdzšinējā procesā pietrūcis skaidru kritēriju, kas ir saistīti tieši ar sabiedriskā medija unikālo funkciju, kā arī pietrūcis proaktīvas rīcības piemērotāko kandidātu meklēšanā.

«Matemātiska punktu piešķiršana nodrošina godīgu sacensību, taču pietrūkst konteksta - sabiedriskais radio nav ierindas valsts kapitālsabiedrība, jo tas sniedz pakalpojumu sabiedrībai, no kura kvalitātes atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» atzīmēja Ruduša.

LŽA arī aicina turpmāk sabiedrisko mediju vadītāju atlasē formulēt sabiedrisko mediju specifikai atbilstošus papildu kritērijus, kā arī izmantot personāla atlases kompānijas piemērotāko kandidātu uzrunāšanai. Profesionāļu veikta iepriekšēja atlase nodrošinās augstas raudzes kandidātu nonākšanu sarakstā.

Jau vēstīts, ka NEPLP Latvijas Radio valdes locekļa amatā programmu attīstības jautājumos iecēlusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) padomnieci Sanitu Diku-Bokmelderi.

NEPLP loceklis Ivars Āboliņš norādīja, ka LR valdes locekļa amata kandidātu izvērtēšanā piedalījās arī Latvijas Žurnālistu savienības un Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāvji, kā arī citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, līdz ar to ļoti būtisku lomu amata pienākumu pildītāja izvēlē spēlēja to vērtējums.

Reaģējot uz iepriekš publiskajā telpā pausto kritiku tam, kā tiek vērtēti kandidāti uz amatiem sabiedrisko mediju vadībā, Āboliņš skaidroja, ka padomei nav tiesību noraidīt nominācijas komisijas izvirzītos kandidātus. Tas iespējams tikai divos gadījumos – kad rodas aizdomas par kandidāta reputāciju vai kad padomes rīcībā ir informācija par kandidāta iepriekšējo darbību, kas liecina par rupju iepriekšējo amata pilnvaru pārkāpšanu. Tomēr Āboliņš uzsvēra, ka nebija nekāda pamata konkursā apšaubīt mediju profesionāļu vērtējumu par kandidātiem.

Vaicāts, vai Dikas-Bokmelderes politiskā piederība nevarētu ietekmēt viņas darbu LR, Āboliņš sacīja, ka pēc likuma padome nevar diskriminēt kandidātus pēc politiskās piederības, dzimuma, reliģijas u.c. «Mēs kandidātus vērtējām pēc kompetencēm. (..) Bija punkts par politisko neitralitāti, kam konkursa laikā bija būtiska nozīme, tomēr viņa intervijā NEPLP teica, ka apturējusi savu darbību partijā,» uzsvēra NEPLP loceklis, piebilstot, ka noteikti LR žurnālisti padomi informēs, ja tiks ietekmēts LR saturs.

Līdaka norādīja, ka padomes balsojums par LR valdes locekļa amata kandidātiem programmu attīstības jautājumos nebija vienbalsīgs, jo uzskati par konkrētu kandidātu piemērotību amatam NEPLP locekļu starpā atšķīrās. Turklāt pretrunas likumdošanā apgrūtināja iespēju amatam izvēlēties atbilstošu kandidātu, sacīja NEPLP locekle, uzsverot, ka Latvijas mediju vidē par attiecīgo atalgojumu iespējams atrast piemērotāku kandidātu.

Savukārt NEPLP locekle Ieva Beitika norādīja, ka viņa konkursa gaitā izteica priekšlikumu konkursu izbeigt bez rezultāta. Tomēr, ņemot vērā, ka juridiskā prakse līdz šim šādos gadījumos nav bijusi pietiekami skaidra, tas netika darīts.

Beitikas ieskatā, padomei jābūt iespējai izbeigt vadības amatu konkursus kādā no sabiedriskajiem medijiem bez rezultāta, ja NEPLP ir tiesības lemt par kāda no vadībā strādājošo atcelšanu no amata. «Mums ir svarīgi sargāt redakcionālo neitralitāti un neaizskaramību, tādēļ mums jāzina, kā rīkoties ieceļot kandidātu, ja ir šaubas par tā uzticību un kompetenci,» sacīja NEPLP locekle.

Jaunā LR valdes locekle savā sociālā tīkla «LinkedIn» kontā norādījusi, ka viņa ir 2011.gadā dibinātās kokapstrādes pakalpojumu sniedzējas SIA «Inopharm» īpašniece. Atbilstoši informācijai «Firmas.lv», viņai pieder 100% uzņēmuma kapitāla daļu. Pērn uzņēmums strādājis ar 11 000 eiro apgrozījumu un 2400 eiro peļņu.

Tāpat viņa no 2015. līdz 2016.gadam bijusi Cēsu uzņēmuma SIA «Kulba» direktore, savukārt no 2002. līdz 2016.gadam viņai piederēja reklāmas aģentūra SIA «VVD mārketinga komunikācijas». Dika-Bokmeldere no 2000. līdz 2001.gadam strādāja arī par moderatori SIA «TV3 Latvia», bet no 1998. līdz 2000.gadam viņa darbojās kā ziņu redaktore AS «Radio SWH».

Dika-Bokmeldere 2011.gadā kandidēja 11.Saeimas vēlēšanas no «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) saraksta Vidzemē, taču netika ievēlēta.

Kā ziņots, aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Nominācijas komisija LR valdes locekļa amatam programmu attīstības jautājumos līdz ar Diku-Bokmelderi izvirzīja arī producentu Juri Milleru.

NEPLP konkursa otrajā kārtā uz LR valdes locekļa amatu programmas attīstības jautājumos no astoņiem izvirzītajiem kandidātiem intervēja piecus. Kandidāti intervijām izvēlēti, izvērtējot iepriekš otrajā kārtā izvirzīto astoņu kandidātu iesniegtās LR programmu satura analīzes esejas.

Kopumā konkursā uz LR valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos pieteicās 17 pretendenti.

Konkursu uz LR valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos, ko iepriekš ieņēma no amata atbrīvotā Sigita Roķe, NEPLP izsludināja 19.oktobrī, bet pieteikumus konkursam varēja iesūtīt līdz šā gada 2.novembrim.

Jaunā LR valde, kuru veido valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, valdes locekle finanšu vadības jautājumos Mārīte Tukiša un pagaidu valdes loceklis Juris Gavars, darbu sāka 3.oktobrī.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu