Pirmdiena, 25. jūnijā Vārda dienas: Maiga Milija
Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins |  
Foto: Evija Trifanova/LETA

Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina un partijas «Saskaņa» šķiršanās nu ir oficiāla. Mamikins pirms trīsarpus gadiem bez jebkādas politiskās pieredzes un pat nebūdams partijas biedrs no ceturtās vietas «Saskaņas» sarakstā spēja kļūt par eirodeputātu. Tagad viņš plāno veidot savu sabiedrisko organizāciju un būtībā konkurēt ar «Saskaņu» par Latvijas krievu vēlētāju balsīm jau nākamajās Saeimas vēlēšanās, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Lai tas izdotos, Mamikinam, visticamāk, nāksies būvēt jaunu politisko apvienību, kurā varētu sadarboties radikālāk noskaņoti bijušie «Saskaņas» biedri un Tatjanas Ždanokas partija.

Preses konferencē nedēļas sākumā Mamikins izteicās arī par «Saskaņu»: «Šī partija proklamēja, ka aizstāvēs nacionālās minoritātes, nepilsoņus un arī izglītību dzimtajā valodā. Un šiem cilvēkiem «Saskaņa» vienmēr ir bijusi kā partija-garants. Garants viņu interesēm. Un diemžēl es tagad esmu spiests secināt, ka garants netiek galā ar to, lai cīnītos par savu vēlētāju interesēm.»

Lai gan bijušais žurnālists Mamikins formāli tā arī neiestājās «Saskaņā», viņš apgalvo, ka uzskatījis to par savu partiju līdz pat pagājušās nedēļas nogales kongresam, uz kuru viņu neielūdza. Turklāt kongresā partijas līderis Nils Ušakovs arī pateica, ka partijas vadība kļūdījusies, veidojot Eiropas Parlamenta kandidātu sarakstu.

Publiski viedokļu atšķirību no partijas vadības oficiālās nostājas Mamikins gan demonstrēja jau visu rudeni. Medijos un sociālajos tīklos Mamikins kritizēja lēmumu pārtraukt «Saskaņas» sadarbību ar Krievijā valdošo partiju «Vienotā Krievija» un pārmeta pārāk piekāpīgu pozīciju pret izglītību tikai latviešu valodā.

Arī Mamikina regulārā sadarbība ar Eiropas Parlamenta kolēģi Tatjanu Ždanoku, kas savulaik bija sīva «Saskaņas» konkurente, pret NATO vērstie izteikumi, dalība Krievijas varas struktūru kontrolēto televīziju raidījumos, kā arī braucieni pie Sīrijas prezidenta Bašara al Asada, «Saskaņas» vadībai bieži radīja galvassāpes.

Piemēram, šā gada martā Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets LTV «Rīta Panorāmā» teica: «Mēs, protams, analizējam Mamikina kunga aktivitātes. Manā vērtējumā šī vizīte Sīrijā – tas ir Krievijas organizēts pasākums, kura mērķis ir faktiski paust atbalstu Krievijas pozīcijai Sīrijas jautājumā. Nu tiešām, diemžēl, ļoti nožēlojami, ka šāda veida aktivitātēs iesaistās mūsu parlamentārietis.»

Mamikins apgalvo, ka medijus nešķiro un dodas visur, kur viņu aicina. Biežā dalība Krievijas valsts kanālos nenozīmējot, ka viņš būtu kļuvis par Kremļa favorītu Latvijas politikā. Tāpēc Mamikins arī apsverot iespēju sūdzēt tiesā Drošības policijas priekšnieku. Par saviem nākotnes plāniem viņš pagaidām atklāj vien to, ka dibinās sabiedrisku kustību «Bez cenzūras» – tā savulaik saucās Mamikina vadītais raidījums nu jau likvidētajā kanālā TV5. «Kas attiecas uz [jautājumu par] politiskas partijas līderi... Nu, es kļūšu par kādas partijas līderi varbūt eventuāli pēc sabiedriskās organizācijas, kuru es gribētu tā kā dibināt – nu jūs pirmais par to uzzināsiet. Prese to izplatīs un par to uzzinās. Pārējais viss ir spekulācijas,» noslēpumains ir Mamikins.

Nodibināt partiju, kas drīkstētu startēt nākamā gada vēlēšanās, Mamikins vairs nevar – tas bija jāizdara jau septembrī. Tāpēc loģisks ceļš ir apvienības veidošana uz jau esošu partiju bāzes. Šobrīd tuvākā līdzgaitniece Eiropas Parlamentā Mamikinam varētu būt Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka.

«Par Latvijas Krievu Savienības plāniem 13.Saeimas vēlēšanām tiks lemts LKS Valdes sēdē, kas notiks 2018.gada janvāra vidū. Par valdes lēmumu paziņosim publiski tajā pašā dienā,» tik kodolīgi par iespējamo nākotnes sadarbību ar Mamikinu rakstiski atbildēja Ždanoka.

Jāpiebilst, ka pēdējie dati par Latvijas Krievu savienības biedru skaitu liecina, ka partijai nav nepieciešamo 500 biedru, kas tai ļautu vēlēšanās startēt vienai pašai. Tāpēc Mamikina uzņemšana Krievu savienībā ar cerību, ka viņš piesaistīs jaunus biedrus, varētu būt viens no risinājumiem. Cits būtu politiskas apvienības veidošana, kuras vadību tad arī uzņemtos eirodeputāts. Tad pustūkstoti biedru ir jāsasniedz visam sarakstam kopā.

Mamikins jau tagad pievelk tos, kam ir zobs uz «Saskaņu». Uz viņa preses konferenci ieradās Ruslans Pankratovs, bijušais Rīgas domnieks, kurš neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām ar skandālu pameta partiju.

Politikas kuluāros tiek minēts, ka jaunās apvienības veidošanā varētu piedalīties arī Eiroskeptiķu Rīcības partija, kurai arī vēl nav 500 biedru. Tā jau izmēģināja spēkus pašvaldību vēlēšanās, turklāt ne vien Rīgā, bet arī citās pilsētās un novados. Partiju vada pagājušā Saeimas sasaukuma deputāts, bijušais «saskaņietis» Igors Meļņikovs, tās valdē ir arī viņa sieva. Kopš jūnija vēlēšanām «eiroskeptiķi» no dažiem lielajiem ziedotājiem ir saņēmuši kopā 35 tūkstošus eiro, kamēr Latvijas Krievu savienības kasē ieripoja vien nepilni septiņi simti.

Meļņikovs intervijai neatrod laiku, jo esot ļoti daudz partijas darba, tomēr atbild rakstiski: «Mūsu partija pagaidām plāno 13.Saeimas vēlēšanās piedalīties ar atsevišķu sarakstu, neapvienojoties ar citām partijām. Mēs atbalstām eirodeputāta Andreja Mamikina pozīciju sakarā ar viņa teikto par partiju «Saskaņa«. Dažos jautājumos mūsu partijas programma sakrīt ar Tatjanas Ždanokas partijas programmu, un mēs esam gatavi piedalīties un apspriest mūsu partiju apvienošanu perspektīvā uz Saeimas vēlēšanām. Pagaidām tāds piedāvājums nav saņemts. Esam gatavi apspriest arī citus piedāvājumus no citām partijām.»

Par to, vai pats kandidēs jau Saeimas vēlēšanās, Mamikins vēl neesot izlēmis. Šādu variantu apšauba «Saskaņas» līderis Nils Ušakovs. Viņš savulaik personīgi uzaicināja Mamikinu Eiroparlamenta vēlēšanu sarakstā, bet pēdējos divarpus gadus abi vairs nesarunājas, un jau ilgāku laiku bijis skaidrs, ka atkārtoti «Saskaņa» Mamikinu uz Briseli nesūtīs. Tāpēc Ušakovs domā, ka tas esot patiesais Mamikina aktivitāšu iemesls: «Es domāju, ka viss, ko viņš dara vai nedara, saka vai nestāsta, ir saistīts tikai un vienīgi ar 2019.gadu. Andrejam Mamikinam, es pieņemu, būs vēlme vēlreiz piecus gadus pavadīt Eiropas Parlamentā, ņemot vērā visus apstākļus, un viņš tagad aktīvi meklē, no kura politiskā spēka vai no kādas platformas viņš varētu tajās vēlēšanās piedalīties.»

Jebkurā gadījumā Mamikins jau Saeimas vēlēšanās varētu darboties kā jaunā politiskā projekta seja, arī pašam nekandidējot. Jau tagad dažādos Latvijas medijos viņš ir izvērsis plašu publicitātes kampaņu, kuru nodrošināt palīdz Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas finansējums.

Tāpēc «Saskaņas» priekšsēdētāja vietnieks un Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs neizslēdz, ka daļa partijas elektorāta varētu aiziet pie Mamikina ar domubiedriem: «Mani īpaši neuztrauc viņu panākumi vai nepanākumi, bet man ir tāda interese par to, kā tad viņiem veiksies. Ja viņi būs gana profesionāli un pārslēgsies tikai no «Saskaņas» lamāšanas, kas kādreiz jau bija priekšgājējiem – tas netika atbalstīts, bet dos kādu konstruktīvu piedāvājumu, tad es gribu teikt, ka arī ārpus «Saskaņas» elektorāta ir pietiekami daudz, kas varētu nodrošināt viņiem iekļuvi nākošajā Saeimā.»

Ja tā notiks, tā būtu zināma atgriešanās trīs Saeimas sasaukumus atpakaļ. 9.Saeima ir līdz šim pēdējā, kurā «Saskaņas centram» konkurenci radīja PCTVL, kas ir tagadējās Latvijas Krievu savienības vecais nosaukums.

Atsevišķi «Saskaņas» politiķi spriež, ka pēdējos gados konsolidētā partijas elektorāta iespējamā sašķelšanās vēlēšanās var dot arī plusus. Saeimas frakcija varbūt būšot mazāka, bet viendabīgāka. Savukārt uz iespējamās «Mamikina bloka» frakcijas fona «Saskaņa» izskatīšoties krietni mērenāka un eiropeiskāka. Un tas varētu dot partijai teorētiskas iespējas tomēr piedalīties sarunās par valdības veidošanu.

© TVNET. Visas tiesības paturētas