Tieslietu ministrs: Tiesu lēmumu atcelšana neliecina par nelikumīgām darbībām

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Zemāku tiesu instanču lēmumu atcelšana augstākas instances tiesās neliecina par pieļautām nelikumīgām darbībām, šorīt Latvijas Radio uzsvēra tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Runājot par žurnāla «Ir» pētījumu, kas liecina, ka atsevišķu pirmās instances tiesu tiesnešu lēmumi maksātnespējas lietās bieži tikuši atcelti, ministrs pauda nostāju, ka minētais liecinot tikai par to, ka Augstākā tiesa (AT) nosaka šajā jomā citu judikatūru, bet šādu lēmumu atcelšana neliecinot par nelikumīgām darbībām un neesot nekāds pamats tiesnešu atlaišanai. Ja tiesu spriešanā tiek konstatēti pārkāpumi, tad tiek rosinātas disciplinārlietas, bet šādu gadījumu savukārt neesot daudz.

Līdz ar to Rasnačs noraidīja arī AT Administratīvo lietu departamenta tiesnešu bažas par šo jomu, norādot, ka AT civillietu tiesneši, kas skata tieši maksātnespējas jomas lietas, varētu izskaidrot, ka situācija pašlaik Latvijā esot radikāli mainījusies, jo likumdevējs devis tiesnešiem instrumentus, kas ļauj pārbaudīt kreditoru īstumu.

Rasnačs uzskata, ka «Ir» rakstītais esot pagātne un pašlaik esot pilnīgi cita situācija, lai arī jebkurā jomā var būt problēmas ar atsevišķiem indivīdiem.

Ministrs gan domā, ka disciplinārsodus saņēmušos tiesnešus varētu nošķirt no konkrētu kategoriju lietu izskatīšanas, un mudināja tiesnešu pašpārvaldi attiecīgi lemt par iespējamiem uzlabojumiem sistēmā.

Kā vēstīja žurnāls «Ir», analizējot informāciju par tiesnešiem visos maksātnespējas procesos, kas ierosināti laika posmā no 2008.gada sākuma līdz 2014.gada beigām, atklājies, ka pēdējos gados visvairāk aizdomīgu maksātnespējas lietu vai tiesiskās aizsardzības procesu nonākuši izskatīšanā pie tiesnešiem Raimonda Bula un Jolantas Zaškinas.

Kā aizdomīgus izdevums definējis tos uzņēmumus, kas neilgi pirms maksātnespējas vai aizsardzības ierosināšanas pēkšņi mainījuši savu juridisko adresi, jo šo soli varot vērtēt kā mēģinājumu trāpīt noteiktas tiesas piekritībā, kā arī uzņēmumus, kas neilgi pirms maksātnespējas izgājuši tiesiskās aizsardzības procesus, jo šāda notikumu secība ļauj uzņēmumam pašam izvēlēties sev tīkamu administratoru, nevis paļauties uz nejaušo rindas kārtību.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu