Eiropas Savienība (ES) šogad saskārusies ar vairākiem nopietniem izaicinājumiem, tajā skaitā «Brexit», Vācijas un Francijas vēlēšanām, migrācijas krīzes risināšanu un ES budžetu, aģentūrai LETA norādīja aptaujātie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.
Latvijas EP deputāti atklāj, kādi šogad bija ES lielākie izaicinājumi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiroparlamentārietis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka lielākais ES izaicinājums 2017.gadā bija eiforija, kas nāca pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona uzvaras vēlēšanās Francijā un arī pēc Vācijā notikušo vēlēšanu rezultāta. Pēc šīm vēlēšanām bijusi jaušama vēlme ES virzīt federālā virzienā, un šī virzība nav beigusies vēl joprojām, it īpaši, ja nākamgad paredzētas debates par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera nākotnes scenārijiem, uzskata deputāts.
«Tāpat viens no izaicinājumiem bijis protekcionisms - vienota tirgus ierobežošana pakalpojumu jomā, sākot ar būvniecību, kur Makronam izdevās sašķelt gan Višegradas valstis, gan Balkānu valstis. Tāpat aktuāli bija migrācijas jautājumi – pašā gada nogalē atkal notika saasinājums, kad EK komisārs Dimitris Avramopuls atļāvās izteikt nepieņemamus spriedumus par Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska pausto, ka obligātās patvēruma meklētāju sadales kvotas izraisa nesaskaņas un ir neefektīvas,» norādīja Zīle.
Savukārt EP deputāts Artis Pabriks (V) pauda gandarījumu, ka izdevies atrisināt «Brexit» sarunu pirmo kārtu, vienlaikus atzīmējot, ka šajās sarunās vēl priekšā daudz paveicamu darbu. Pēc viņa domām, ES šogad nav izdevies tikt galā ar migrācijas izaicinājumiem, jo, lai gan izveidota Eiropas robežu un krasta apsardzības aģentūra «Frontex», kopīgas vienošanās migrācijas krīzes risināšanā nav panāktas.
«Tāpat ir padziļinātās iekšējās pretrunas starp Poliju, Čehiju, Ungāriju, Slovākiju un tagad arī Austriju, starp klasisko Briseles un Rietumeiropas orientāciju. Ņemot vērā pēdējos lēmumus pret Poliju, proti, EK sākto bezprecedenta tiesisko procedūru, diemžēl iekšējās pretrunas vēl var saasināties arī nākamgad,» teica eiroparlamentārietis.
Budžeta komitejas locekle Inese Vaidere (V) kā ES izaicinājumu 2017.gadā minēja ES budžeta sastādīšanu un daudzgadu finanšu shēmas vidusposma analīzes veikšanu. Viņa pauda prieku, ka izdevies atrast papildu līdzekļus drošībai, lauksaimniecībai un cīņai ar jauniešu bezdarbu, kā arī pauda gandarījumu, ka piešķirta nauda diviem viņas pilotprojektiem, proti, efektīvākai cīņai ar Krievijas dezinformāciju un pētījumam par atšķirībām par vienādiem produktiem ES Vienotajā tirgū.
«Kā panākums vērtējams arī tas, ka EP pieņēmis lēmumus mājas mītnē abonētā tiešsaistes satura pieejamībai jebkur Eiropā un bezmaksas interneta pieejamība ES. EP septembrī apstiprinātā ES shēma bezmaksas WiFi piekļuves punktiem sabiedriskās vietās Latvijai daudz neko gan nedos, jo bezvadu interneta pieejas ziņā esam viena no vadošajām valstīm, bet citām valstīm tas ir ļoti nozīmīgi,» uzsvēra Vaidere.
Kā lielu izaicinājumu eiroparlamentāriete minēja arī «Brexit», un šajā ziņā ES var būt apmierināta par panākto progresu, uzskata deputāte. Viņa arī atzīmēja, ka izdevies panākt svarīgus lēmumus arī drošības jomā, proti, atbalstot noteikumus cīņā pret terorismu, pārskatot ES šaujamieroču direktīvu, lai novērstu nepilnības drošības jomā un izveidot īpašu komiteju terorisma jautājumu izpētei.
«Labi darbojusies arī Igaunijas prezidentūra ES, jo mūsu kaimiņi mācījušies arī no mūsu veiksmīgās pieredzes. Ja runā par to, ka izdevies mazāk, var minēt jauno viesabonēšanas regulas noteikto kārtību, kas ļauj ceļot uz Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, maksājot par zvaniem, īsziņām un datu pārraidi tādu pašu cenu, kādu pašmāju mobilo sakaru operators piemēro iekšzemes tarifiem, kas pati par sevi ir laba, bet atsevišķās valstīs novedusi pie vietējo tarifu paaugstināšanās,» sacīja Vaidere, piebilstot, ka kopumā gads ES bijis veiksmīgs.