Aizejošā gada laikā Latvijas aizsardzības budžets sasniedza 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ļāva īstenot vairākus nozīmīgus iepirkumus un būvniecības projektus, tādējādi paaugstinot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spējas aizsargāt Latviju, informē Aizsardzības ministrija (AM). Latvijā pilnībā ieradās Kanādas vadītā NATO kaujas grupa, tika uzlaboti karavīru sadzīves un apmācību apstākļi, kā arī nopirktas pašgājējhaubices.
Aizejošais gads - valsts aizsardzības stiprināšanas gads
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijā uzņemta NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa
Saskaņā ar pērn NATO samitā Varšavā pieņemto lēmumu šogad Baltijas valstīs un Polijā tika izvietotas daudznacionālas bataljona līmeņa kaujas grupas, lai veicinātu alianses īstenoto atturēšanu un stiprinātu tās aizsardzību. Ministrija uzsver, ka viena no šā gada prioritātēm bija nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai mūsu valstī.
Jūnijā Ādažu bāzē notika NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija, bet augusta beigās Kanādas vadītais bataljons sasniedza pilnu operacionālo gatavību. Tādējādi tika apliecināta bataljona spēja pildīt uzdoto misiju - atturēt potenciālo pretinieku un nepieciešamības gadījumā aizstāvēt Latviju.
Ministrija norāda, ka daudznacionālās kaujas grupas klātbūtne Latvijā šogad deva iespēju pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sadarbību ar sabiedrotajiem, kopīgi piedaloties militārajās mācībās, piemēram, starptautiskajās militārajās mācībās «Sudraba Bulta 2017», kas Latvijā norisinājās oktobrī.
Latvijā izvietoto kaujas grupu vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas. Nākamgad NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā papildinās arī Čehija un Slovākija.
Bruņotie spēki stiprināti ar haubicēm un «Stinger» raķetēm
Šogad aizsardzības budžetu veidoja 1,7% no IKP jeb 450 miljoni eiro, no kuriem lielākais finansējums tika piešķirts NBS spēju attīstībai - Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijai, pretgaisa aizsardzības spējas un kaujas inženieru spējas attīstībai, kā arī Zemessardzes un speciālo uzdevumu spēju stiprināšanai. Tāpat šogad tika sākta netiešās uguns atbalsta spējas attīstība.
Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekts ietver bruņojuma, tostarp ložmetēju, prettanku raķešu SPIKE, sakaru līdzekļu, komandvadības, infrastruktūras, apmācības un nodrošinājuma sistēmas izveidi. Projekta ietvaros Latvija no Lielbritānijas šogad saņēma 31 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu. Pavisam Latvijai jau ir piegādātas 73 no 123 bruņutehnikas vienībām. Plānots, ka visas 123 bruņumašīnas Latvijai būs piegādātas līdz 2020. gadam.
Savukārt, attīstot pretgaisa aizsardzības spējas, paredzēts uzlabot gaisa telpas novērošanas radaru pārklājumu un komandvadības spējas, kā arī paaugstināt esošo pretgaisa aizsardzības sistēmu kaujas spējas un iegādāties jaunas sistēmas. Ministrija uzsver, ka viens no būtiskākajiem šo spēju attīstības virzieniem ir arī agrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšana, lai spētu laicīgi reaģēt uz jebkura veida apdraudējumu.
Sekmējot pretgaisa aizsardzības spējas attīstību, Latvija šogad parakstīja divpusēju līgumu ar par Dānijas bruņoto spēku rīcībā esošo pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu «Stinger» iegādi. To iegāde ietver pretgaisa aizsardzības raķetes un palaišanas iekārtas, un plānots, ka tās tiks piegādātas Latvijai 2018. gada pirmajā pusē.
Tāpat šogad noslēgušās 2015. gadā sāktās «Mk2» raķešu piegādes no Zviedrijas uzņēmuma «SAAB Dynamics AB». Šīs raķetes paredzētas tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmām «RBS-70». Uzlabojot gaisa telpas novērošanas spējas, šogad sākta arī Latvijā uzstādīto radiolokatoru «AN/TPS-77» modernizācija un veikti rūpnīcas pieņemšanas testi daudzfunkcionālo «TPS-77 Multi-Role Radar» radaru sistēmām, kuras Latvijai piegādās nākamgad.
Šogad sāktais projekts ietver pasākumu kopumu kaujas inženieru spējas attīstībai, paaugstinot Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku un Zemessardzes mobilitātes, pretmobilitātes un izdzīvošanas kaujas spējas. Šogad arī veikta inženiertehniskā transporta, kā arī individuālā un kolektīvā ekipējuma iegāde. Kaujas inženieru spējas attīstības plāns paredz dažādu mobilitātes un pretmobilitātes spēju attīstību, kavējot pretinieka spēku virzīšanos un sniedzot atbalstu civilajai sabiedrībai.
Sekmējot Zemessardzes attīstību, šogad izveidota 1. Rīgas brigāde, kurā iekļauti Studentu bataljons, 17. kaujas atbalsta bataljons, 19. nodrošinājuma bataljons un divi jauni bataljoni Bauskā un Rīgā. Tāpat turpināta arī paaugstinātas gatavības vienību sagatavošana Zemessardzes bataljonos. Šīs vienības veidos dažādu specialitāšu pārstāvji, un šobrīd sākta mīnmetēju un prettanku, inženieru, pretgaisa aizsardzības un snaiperu spēju attīstīšana. Pirmo paaugstinātās gatavības vienību sertifikācija notiks militāro mācību «Namejs 2018» laikā. Decembrī valdībā apstiprinātais Zemessardzes attīstības plāns 2018. – 2027. gadam paredz modeli Zemessardzes turpmākai attīstībai, stiprinot šo NBS lielāko struktūru un teritoriālās aizsardzības pamatu, pauž ministrija. Aizejošajā gadā izveidota Speciālo operāciju pavēlniecība, apvienojot vairākas speciālo operāciju spējas vienotā elementā un tādējādi palielinot spēju integrāciju un savietojamību. Tāpat šogad sākta speciālo uzdevumu grupu izveide Zemessardzes ietvaros.
Vēl šogad tika parakstīts līgums starp Latviju un Austriju par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tai skaitā uguns vadības un apmācības platformu iegādi. Pašgājējhaubiču sistēmas iegādātas, lai pilnveidotu Latvijas bruņoto spēku netiešās uguns atbalsta spēju, kā arī uzlabotu mūsu valsts spēju pilnvērtīgi integrēties NATO operācijās un mācībās. Šogad Latvijai tika piegādātas pirmās pašgājējhaubiču sistēmas, un visas iegādātās 47 kaujas tehnikas vienības plānots saņemt līdz 2018. gada beigām.
Karavīri piedalījušies daudzās mācībās
Ministrija informē, ka NBS profesionālā dienesta karavīri šogad ir piedalījušies vairāk nekā 100 militārajās mācībās un vingrinājumos, no kuriem trešdaļa notika Latvijā. Savukārt Zemessardzē notikušas 1945 apmācības un militārās mācības. Šogad galvenais uzsvars militārajās mācībās tika likts uz komandvadības un operāciju plānošanas spēju pilnveidošanu.
Vērienīgākās militārās mācības Latvijā šogad bija lauka taktisko mācību cikls «Mazais Namejs 2017», kurā piedalījās vairāk nekā 2700 zemessargu un karavīru no visām Zemessardzes vienībām, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, rezerves karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Mācībās tika pilnveidotas bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.
Pavasarī Ādažu poligonā un pieguļošajās teritorijās notika starptautiskās mācības «Summer Shield XIV». To mērķis bija trenēt kaujas atbalsta un nodrošinājuma spēju integrēšanu bataljona un brigādes līmeņa aizsardzības operācijās. Šogad tajās tika trenētas artilērijas, pretgaisa aizsardzības, izlūkošanas, aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem, kaujas inženieru un konstrukcijas inženieru un prettanku spējas. Mācībās piedalījās vairāk nekā 1800 karavīru no Latvijas, ASV, Bulgārijas, Igaunijas, Kanādas, Lietuvas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Rumānijas, Slovākijas un Vācijas.
Vasarā ASV spēku Eiropā vadītajās ikgadējās Apvienotajās sauszemes un gaisa spēku militārajās mācībās «Saber Strike 2017» vadošā valsts bija Latvija, un tajās piedalījās vairāk nekā 2000 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Polijas un Slovākijas, kā arī no ASV. Mācību dalībvalstu militāro un atbalsta vienību uzņemšana visā Latvijas teritorijā notika, izmantojot lidostas, kā arī dzelzceļa un ostu infrastruktūru. Mācībās tika uzlabota dalībvalstu sadarbība, gatavības un kaujas spējas, pārvietošanās brīvība visā reģionā, kā arī demonstrēta sabiedroto spēja ātri reaģēt un pārvietot spēkus.
Militārajās mācībās «Saber Strike 2017» darbība pirmo reizi tika izvērsta ārpus Ādažu poligona. Bataljona līmeņa vienības, pārvietojoties ar bruņutehniku, veica militārus uzdevumus ar zemju īpašniekiem saskaņotās teritorijās Amatas, Mālpils, Ogres, Ropažu, Salaspils un Stopiņu novadā.
Starptautiskās militārās mācības «Sudraba Bulta 2017» norisinājās Ādažu poligonā, Apes, Gulbenes un Alūksnes novadā, un tajās piedalījās vairāk nekā 3500 karavīru no Albānijas, ASV, Igaunijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lielbritānijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas. Mācībās piedalījās aptuveni 200 zemessargu un 30 rezerves karavīru, kuri pilnveidoja zemessargu un rezerves karavīru zināšanas un iemaņas. Šo mācību mērķis bija uzlabot NBS sadarbību ar sabiedrotajiem, kā arī trenēt vienību spējas plānot un īstenot aizsardzības operācijas ar kaujas nodrošinājuma elementu integrāciju.
Savukārt ASV Armijas Eiropā vadītās «Allied Spirit VI», kas notika Vācijā, ministrija atzīmē kā mācības ārvalstīs ar līdz šim lielāko NBS iesaisti. Tajās piedalījās ap 500 Latvijas karavīru ar 130 militārās tehnikas vienībām, tostarp ar 30 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnām.
Starptautiskās jūras spēku mācības «Open Spirit 2017» rotācijas kārtībā notiek kādā no Baltijas valstīm, un šogad tā bija Latvija. Mācību mērķis ir iznīcināt no Pirmā un Otrā pasaules kara laikiem palikušos sprādzienbīstamos priekšmetus, uzlabojot kuģošanas drošību Baltijas jūrā. Šogad mācībās piedalījās 15 kuģi un piecas ūdenslīdēju atmīnētāju komandas no desmit valstīm, bet to laikā tika atrasti un neitralizēti 58 sprādzienbīstami priekšmeti.
Tāpat nozīmīga bija NBS dalība starptautiskajās jūras spēku mācībās «Baltops 2017», kuru ietvaros Ventspils novada Vārves pagastā tika veikta ASV jūras kājnieku desantēšanās operācija krastā ar amfībijām, pauž ministrija.
Šogad Latvija bija uzņemošā valsts arī NATO Gaisa spēku pavēlniecības rīkotajām mācībām «Ramstein Dust II-17», kuru laikā alianses pārvietojamā Gaisa operāciju vadības un kontroles centra elementi tika izvietoti NBS Aviācijas bāzē Lielvārdē, pilnveidojot spējas izvērst darbību ārpus pastāvīgā izvietojuma Itālijā un sekmējot gaisa spēku integrāciju kopējā Baltijas un Polijas bruņoto spēku komandvadības struktūrā.
Pieaudzis karavīru un virsnieku atalgojums
Ministrija uzsver, ka, turpinot 2014. gadā sākto atlīdzības reformu, no šā gada 1. oktobra visu karavīru un virsnieku atalgojums tika paaugstināts par 50 eiro. Savukārt militārās infrastruktūras attīstībai paredzētais finansējums šogad sasniedzis 57,2 miljonus eiro, kas ļāvis realizēt jaunus projektus, lai palielinātu NBS efektivitāti, uzlabotu karavīru dienesta un sadzīves apstākļus, kā arī sniegtu uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēkiem.
Aizejošā gada laikā ekspluatācijā nodotas četras jaunas kazarmu ēkas. Trīs no tām Ādažu bāzē, bet viena - Lielvārdē. Savukārt decembrī tika atklāta Speciālo uzdevumu vienības jaunā kazarmu ēka, kurā gan atpūtas telpas karavīriem, gan arī sporta zāle un apmācību telpas.
Šogad veikta arī Ādažu garnizona tehniskā parka pārbūve, to pielāgojot Latvijas bruņoto spēku un NATO sabiedroto spēku bruņutehnikas izvietošanai, apkopei un uzturēšanai. Ādažos pabeigta karavīru uzņemšanai paredzēta telšu laukuma būvniecība, un ASV Eiropas iedrošināšanas iniciatīvas projektu ietvaros pilnveidota mācību infrastruktūra. Gada noslēgumā tika īstenota Ādažu poligona paplašināšana, to palielinot par 5259 hektāriem, ko AM pārņēma īpašumā no Zemkopības ministrijas un a/s «Latvijas Valsts meži». Pašreizējā Ādažu poligona teritorijas platība ir 13 043 hektāri, un to plānots paplašināt par vēl 270 hektāriem.
Latvija sniegusi ieguldījumu starptautiskās drošības stiprināšanā
Ministrija uzsver, ka šogad Latvija stiprināja Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā, kļūstot par Baltijas valstu aizsardzības Ministru komitejas prezidējošās valsi. Latvija, Lietuva un Igaunija šogad sekmējušas Speciālo uzdevumu vienību sadarbību, kā arī sākušas kopīgās bataljona lieluma vienības gatavošanu dežūrai NATO Reaģēšanas spēkos 2020. gadā. Tāpat tika turpināts darbs pie sabiedroto spēku robežšķērsošanas procedūru vienkāršošanas Baltijas valstu telpā.
Šā gada novembrī Latvija pievienojās ES Pastāvīgajam strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaram drošībā un aizsardzībā. PESCO ir vairāku ES dalībvalstu brīvprātīga vienošanās stiprināt sadarbību Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos. PESCO dalībvalstis apņemas veikt atbilstošas finanšu investīcijas aizsardzībā, tostarp ekipējuma iegādei, koordinēt aizsardzības plānošanu, lai novērstu spēju iztrūkumu un uzlabotu spēku pieejamību krīžu risināšanai ārpus ES.
Nacionālie bruņotie spēki šogad ir piedalījušies sešās starptautiskajās operācijās – NATO apmācības operācijā «Resolute Support» Afganistānā, pret teroristisko organizāciju «Daesh» vērstās starptautiskās koalīcijas Apvienoto spēku militārajā operācijā «Inherent Resolve» Irākā, Eiropas Savienības apmācības misijā Mali, ES Jūras spēku Vidusjūrā «EUNAVFOR Med» militārajā operācijā «Sophia», ANO vadītajā visaptverošajā integrētajā stabilizācijas operācijā Mali «MINUSMA» un ES pretpirātisma operācijā «ATALANTA».
Finansējums aizsardzībai sasniegs 2% no IKP
Nākamgad Latvijas aizsardzības budžets sasniegs 2% no IKP, kas naudas izteiksmē būs 576,34 miljoni eiro. No tiem militāro spēju attīstībā plānots investēt 220,27 miljonus eiro. Spēju attīstības projekti, kam 2018. gadā atvēlēts lielākais finansējums, ir infrastruktūras attīstība, gaisa telpas novērošana un pretgaisa aizsardzības spējas, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekts, kā arī NBS, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīstība, vēsta ministrija.
Nākamgad militārās infrastruktūras attīstībai plānotais finansējums ir 50,3 miljoni eiro. Turpinot uzlabot ar uzņemošās valsts atbalsta sniegšanu saistīto infrastruktūru, Ādažu bāzē plānots pabeigt vēl vienas kazarmas būvniecību un attīstīt noliktavu kompleksu, kā arī sākt jaunas kazarmas būvniecību Lielvārdē. Tāpat tiks turpināta vairāku Zemessardzes bataljonu bāzu rekonstrukcija. Attīstot mācību infrastruktūru reģionos, plānots sākt nepieciešamās infrastruktūras būvniecību poligonā «Lāčusils» Alūksnes novadā un poligonā «Meža Mackeviči» Daugavpils novadā.
Ministrija uzsver, ka papildus nacionālajam finansējumam būtisku ieguldījumu militārajā infrastruktūrā Latvijā sniedz gan NATO, gan Amerikas Savienotās Valstis, kas ir mūsu stratēģiskais sadarbības partneris.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pateicas visiem NBS un aizsardzības nozares darbiniekiem par 2017. gadā paveikto. «Šis gads ir bijis ne tikai straujas izaugsmes laiks, bet arī nopietns pārbaudījums tam, cik ātri un profesionāli varam attīstīties, maksimāli efektīvi investējot nozarei atvēlētos līdzekļus valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Ar patiesu lepnumu un pārliecību varu teikt, ka mums tas ir izdevies. Paldies arī Latvijas cilvēkiem, kas izprata un atbalstīja lēmumu par to, ka 2018. gadā aizsardzības nozarei tiek atvēlēti nepieciešamie 2% no IKP,» pauda Bergmanis.