Valsts pārvalde iemācījusies būt laipna un pretimnākoša saziņā ar iedzīvotājiem

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Iedzīvotāju atsauksmes liecina, ka valsts pārvalde ir iemācījusies būt laipna un pretimnākoša komunikācijā ar iedzīvotājiem, secinājis tiesībsargs Juris Jansons.

Saskaņā ar Tiesībsarga likumu viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē. 2016.gadā tiesībsargs sadarbībā ar atsaucīgākajām Latvijas pašvaldībām sāka kampaņu «Īsa pamācība labā pārvaldībā», aicinot valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekus un to klientus būt pieklājīgiem, atklātiem, godprātīgiem un atbildīgiem savstarpējā saskarsmē un grūtību risināšanā.

Tiesībsargs skaidroja, ka labas pārvaldības princips ir ne tikai garantētā iespēja realizēt tiesības - tas visa pamatā prasa pretimnākošu un cieņpilnu iestādes attieksmi pret privātpersonu, kas izpaužas ne vien kā iestādes darbinieku rīcība atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, bet arī kā pastāvīga sniegtā pakalpojuma uzlabošanā.

Kampaņā tiesībsargs un novadu pašvaldības savās mājaslapās un bezmaksas izdevumos katru mēnesi septiņu mēnešu garumā izvietoja karikatūras ar aicinājumu ne tikai darbiniekiem, bet arī apmeklētājiem ievērot labas audzināšanas un komunikācijas pamatprincipus, cienīt vienam otru un vienmēr meklēt labākos veidus problēmu risināšanā.

2017.gadā, turpinot kampaņu, tiesībsargs veica iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot sabiedrības viedokli, vai valsts pārvalde ievēro labas pārvaldības principu, uzsvaru liekot uz pieklājīgu attieksmi, tiesisku un objektīvu rīcību, atklātību un pieejamību. Aptaujas mērķis bija identificēt tās jomas, iestādes un pašvaldības, kur iedzīvotāji ir visvairāk saskārušies ar labu pārvaldību kā normu, kā arī tās jomas, iestādes un pašvaldības, kam iedzīvotāji veltījuši kritiku.

Aptaujā tika secināts, ka aptuveni trešdaļa respondentu atzina, ka laba pārvaldība iestādēs tiek ievērota, aptuveni puse norādīja, ka laba pārvaldība tiek nodrošināta daļēji un ir vēl jāuzlabo, savukārt aptuveni katrs piektais atzina, ka laba pārvaldība ievērota netiek.

Respondentu skatījumā viskritiskāk vērtējams ir atklātības un tiesiskas un objektīvas rīcības trūkums iestādēs, kas norāda uz minimālu iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā, turklāt iedzīvotāju skatījumā valsts pārvaldes darbība nav caurskatāma, un tajā valda pārmērīga birokrātija.

Vismazāk negatīvu atbilžu kopumā saņemts par pieklājīgu un pretimnākošu attieksmi un pieejamību, kas tiesībsargam licis domāt, ka valsts pārvalde ir iemācījusies būt laipna un pretimnākoša komunikācijā ar iedzīvotājiem.

Visvairāk pozitīvu atsauksmju no respondentiem iegūtas par labas pārvaldības principa ievērošanu Rīgā, Cēsīs, Jelgavā, Siguldā un Kuldīgā. Savukārt kā pašvaldības, kurās laba pārvaldība dažādos aspektos netiek nodrošināta un būtu uzlabojama, respondenti visbiežāk ir minējuši Jūrmalu, Balvus, Ķekavu. Rīga gan tika minēta arī to pašvaldību vidū, kur labas pārvaldības principi būtu uzlabojami.

Tiesībsargs skaidroja, ka aptaujas dati parādīja, ka sociālā joma iedzīvotājiem bijusi visaktuālākā, līdz ar to arī domas par labu pārvaldību šajā jomā dalījās biežāk. Respondenti kā nākamo negatīvi vērtēto jomu visbiežāk norādījuši būvniecību. Vismazāk iebildumu labas pārvaldības ievērošanas aspektos respondentiem kopumā bija par izglītības jomu.

Valsts pārvaldē pozitīvi visbiežāk novērtēta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī Valsts ieņēmumu dienests. Savukārt labas pārvaldības nenodrošināšanas priekšgalā iedzīvotāji min tās iestādes, kurām ir represīva rakstura funkcijas, - Valsts ieņēmumu dienests un Valsts policija. Korupcijas riskus respondenti visbiežāk izjutuši Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Rīgas un Jūrmalas pašvaldību darbā. Trešā daļa to respondentu, kas ar korupcijas risku iestādēs bija saskārušies, par to neziņoja atbildīgajām iestādēm, taču vairāk nekā puse norādīja, ka šādai rīcībai nebūtu jēgas un korupcijas jomā nekas nemainītos.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu