Zviedrijas vides ministre Karolīna Skūga laikrakstam «Dagens Nyheter» paudusi nožēlu par to, ka zviedru plastmasa nonāca Jūrmalā, Latvijā, kur nelegālā atkritumu uzglabāšanas vietā pērn izcēlās ugunsgrēks, aģentūru LETA informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) padomniece Santa Vaļuma.
Skūga laikrakstam skaidrojusi, ka, pēc viņas domām, nepieciešams mainīt ne tikai Zviedrijas atkritumu apsaimniekošanu, bet arī ieviest stingrākus noteikumus visā Eiropas Savienībā, lai pārstrādājamo atkritumu kravas vairs nenonāktu citās valstīs bez noteikta pārstrādes mērķa un neveidotu nezināmas izcelsmes atkritumu uzkrāšanas vietas.
«Ja izrādīsies, ka atkritumi Zviedrijā ir šķiroti nelegālā veidā, un ja tie tiek eksportēti firmām, kas nav godīgas un tos nepārstrādā, tad tas ir ļoti nopietni. Man jāsaka, ka esmu ļoti vīlusies Zviedrijas plastmasas pārstrādē,» laikrakstam sacījusi Skūga.
Vaļuma norādīja, ka Zviedrijas vides ministre plāno sarunas, lai panāktu vienošanos par stingrākiem nosacījumiem valsts atkritumu pārstrādē un kontrolē.
Jau vēstīts, ka pērn 18.jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kur bez atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība. Izgāztuvē bija uzkrāti aptuveni 23 000 tonnu atkritumu. Ugunsgrēka vietā atrastas arī baterijas, elektrības vadi un aerosola pudeles.
Pēc notikušā izskanēja, ka attiecīgi atkritumi varētu būt ievesti no Zviedrijas.
Jūlija sākumā Zviedrijas Valsts vides aizsardzības aģentūra apstiprināja, ka uz Latviju pārstrādei ir sūtītas plastmasas atkritumu kravas. Taču to galapunkts bijis cits uzņēmums, un aģentūrai nav skaidrs, kāpēc šie atkritumi nonākuši Jūrmalā, ja to galamērķis bija uzņēmums «Aggregare» pie Lojas Sējas novadā.
Aģentūrā pieļāva, ka šoreiz atkritumu pārvietošana varēja notikt, neievērojot «zaļajā sarakstā» iekļautās procedūras. Dokumenta kopija, ko Zviedrijas kolēģi saņēma no Latvijas Valsts vides dienesta, neesot pareizi aizpildīta, tāpēc tiek gaidīta informācija no Zviedrijas uzņēmumiem, toreiz tika skaidrots.
Valsts vides dienesta (VVD) priekšniece Inga Koļegova pēc notikušā pauda nostāju, ka Latvija varētu lūgt Zviedrijai aizvākt atkritumus no nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā, kā arī segt izdevumus ugunsgrēka teritorijas attīrīšanai.
Ugunsgrēka teritorijas sakārtošanu veica uzņēmums «Clean R». Tam iztērētos aptuveni 550 000 eiro paredzēts piedzīt no SIA «Prima M», kas saimniekoja šajā teritorijā.
Tāpat ziņots, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) saistībā ar notikušo sāktā kriminālprocesā par aizdomās turētajiem atzinusi trīs personas.
Viena no šīm personām ir «Prima M» valdes locekle Lūcija Uzkliņģe, to viņa apstiprināja aģentūrai LETA. Citas aizdomās turētās personas viņa atteicās apspriest, vienīgi norādot, ka tie ir cita uzņēmuma darbinieki, kas tolaik bija saistīti ar «Prima M» darbību. Uzkliņģe sacīja, ka viņa un vēl divas personas tiek turētas aizdomās par nelicencētu darbību, nevis ugunsgrēka izraisīšanu.
