Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Teicamniece elitārā skolā slimo ar triperi un neprot skaitīt mēnešreizes

Foto: Flickr.com

Sifiliss, triperis, šankrs, trihomonoze mūsdienu jauniešiem šķiet mistiskas kaites no vēsturiskām kostīmdrāmām vai citas planētas – Veneras. Jauniešu zināšanas par seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI) ginekoloģe – dzemdību speciāliste Lāsma Līdaka vērtē kā «samērā sliktas», bet jaunu sieviešu nezināšana par elementārām fizioloģiskām norisēm uzdzen šausmas.

Jaunieši un dažreiz arī viņu vecāki domā, ka «sliktās slimības» uz viņiem, jaukiem un kārtīgiem cilvēkiem, neattiecas, bet statistika ir daiļrunīgi pretēja: ar seksuāli transmisīvajām infekcijām 2016. gadā inficējās 1739 cilvēki, visvairāk ar uroģenitālo hlamidiozi - 1401. Biežāk šī infekcija skar sievietes – 902. Ar sifilisu 2016. gadā saslima vairāk cilvēku nekā iepriekš, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

7198. Tik iespaidīgs ir kopējais cilvēku skaits, kuri ir HIV inficēti un kuriem slimība jau ir AIDS stadijā. 2016. gadā ar HIV no jauna inficējās 365 cilvēki. Vērā ņemams ir fakts, ka kopš 2001. gada katru gadu pieaug jaunatklāto HIV gadījumu skaits heteroseksuālu dzimumkontaktu rezultātā.

Lai gan runāt par HIV vai STI epidēmiju jauniešu vidū nevar, saslimstību veicina jauniešu vājās zināšanas par reproduktīvo veselību un bieži vien elementāriem fizioloģiskiem procesiem, dažādi mīti par kontracepciju, kā arī sabiedrības dubultā morāle – no vienas puses vaimanas par zemo dzimstību, no otras - novārtā atstāta veselības izglītība.

FOTO: privātais arhīvs

Tālu no patiesības

Dzimumdzīve ir tikpat veca kā pasaule, bet, laikam ejot, aktuālās tēmas daudz nemainās. «Ir jābeidz izlikties, ka tas nenotiek,» iesāk Lāsma Līdaka. «Vecākiem saruna jāvirza nevis pārmetošā un pamācošā gultnē: «Ja uzzināšu, ka tu to dari, būs nepatikšanas!» - bet jāpiedāvā realitātei atbilstošs risinājums. «Ja dari, lūdzu, te ir ārsta telefons. Vari aiziet un visu izstāstīt, viņš man neko neatstāstīs.» Citādi sēž pie durvīm meitene kopā ar mammu un abas raud.»

Tas ir mīts, ka mūsdienu jaunieši dzimumdzīvi sāk agri – tāpat kā kādreiz vidējais vecums ir 17,5 gadi. «Mainījies ir tas, ka vairāk par to tiek runāts un pirmais bērns sievietēm dzimst vēlāk nekā viņu mammām un vecmāmiņām. Periods starp dzimumdzīves sākšanu un brīdi, kad nostabilizējas attiecības ar vienu partneri, ir ilgāks. Līdz ar to sievietei kopumā ir lielāks partneru skaits un augstāks risks saslimt ar STI.» Tomēr ne vienmēr šie fakti ir saistīti. Daktere atceras gadījumu, kad pie viņas atnāca 17 gadus veca meitene ar smagu abpusēju olnīcu iekaisumu.

Viņas olvadu veselība un auglības prognoze ir slikta.

Dzimumdzīvi meitene bija sākusi pavisam nesen, un viņai bija tikai viens puisis, kuram pirms tam bija citas partneres. Jaunais cilvēks bija inficēts ar hlamidiozi.

Un tā: dzimumakts bez prezervatīva nozīmē risku - ne tikai HIV, bet arī citu, ne mazāk briesmīgu seksuāli transmisīvo infekciju, saka Līdaka. Ar hlamīdijām katru gadu inficējas apmēram 50 jauniešu 15-17 gadu vecumā, liecina statistika. Tomēr šie dati ir tālu no realitātes, jo infekcija vienkārši netiek pārbaudīta. Analīzes ir dārgas – vismaz 15 eiro. Citās Rietumu valstīs visām seksuāli aktīvām sievietēm vecumā līdz 24 gadiem reizi gadā tiek veikts visu STS skrīnings, jo, piemēram, ar hlamidiozi visvairāk slimo jaunas sievietes un vīrieši. Puišus nav viegli pierunāt pārbaudīties, pat tad, ja ir zināms, ka viņa partnere ir inficēta, un ilūziju, ka viņš varētu būt vesels, nav.

Tā nu tas vēsturiski iegājies – puiši neraud ... un arī pie ārsta neiet.

Var teikt, ka uroģenitālā hlamidioze ir mūsdienu slimība, jo ar agrākajām metodēm to vienkārši nevarēja konstatēt. Vienīgā labā ziņa ir tā, ka šīs infekcijas ārstēšana nav komplicēta. «Gan hlamīdijas, gan gonoreju ārstē vienkārši. Ja slimības laikus atklāj, pietiek ar vienu zāļu devu,» skaidro ārste. Turpretim, ja slimība ir ielaista un mazā iegurņa orgānos izveidojies iekaisums, vajadzīga nopietna ārstēšana un sekas ir nopietnas. Sifilisu ārstē dermatovenerologs, un process ir sarežģītāks.

FOTO: Youtube

Pārtraukts nav aizsargāts

Populārākā izsargāšanās metode visās vecuma grupās Latvijā ir vīriešu prezervatīvi, turpina ginekoloģe. 90% jauniešu apgalvo, ka šo metodi izmantojuši pēdējā pusgada laikā. «Diemžēl problēma ir tāda, ka prezervatīva lietošana tiek kombinēta ar pārtraukto dzimumaktu. Ja jauniete saka, ka lieto prezervatīvu, es trīs reizes pārjautāju, vai nav bijis gadījums, kad tas nav ticis lietots. Lielākoties izrādās, ka situācija, kad bija iespēja inficēties, tomēr ir bijusi. Prezervatīvs galvenokārt tiek lietots, lai izvairītos no grūtniecības, bet par infekcijām tiek aizmirsts. Vēl raksturīga uzticēšanās partnerim: gan jau viņš parūpēsies... Meitenes tic, ka pārtrauktais dzimumakts ir gana droša metode, lai izvairītos no grūtniecības, lai gan tā nav taisnība. Par risku saslimt jaunieši domā vismazāk, jo neviens jau netic, ka šim jaukajam puisim var būt STI. Tomēr var – lai inficētos, pietiek ar vienu seksuālu kontaktu ar inficētu personu.»

Pasargāts nav neviens! Nevienam uz pieres nav rakstīts, ka viņam ir STI.

Iespējams, ka infekcija ir nevis kādai mistiskai meitenei, bet tavai meitai - sešpadsmitgadniecei, kura mācās labā skolā, stundas nebasto, spēlē klavieres un vispār nāk no cienījamas dzimtas.

Ar gonokoku infekciju 2014. gadā inficējās 12 jaunieši vecumā no 15 līdz 17 gadiem, 2016. gadā -3. Ar sifilisu 2015. gadā slimoja trīs meitenes pusaudžu vecumā, 2016. gadā divas meitenes, viens zēns. Ar HIV 2016. gadā ir inficēti seši bērni no viena līdz sešu gadu vecumam – četri zēni, divas meitenes, liecina SPKC informācija. «Ir jārunā ar bērniem par TO! Ja bijis neaizsargāts dzimumakts, nevajag iebāzt galvu smiltīs un teikt «uz mani tas neattiecas», bet laicīgi aiziet pārbaudīties.»

«Kad meitenei jautāju, vai viņa nelieto prezervatīvu tāpēc, ka nav līdzi, viņa sadusmojās:

«Kā nav? Vienmēr ir līdzi!»

Atbildes vietā viņa rausta plecus: «Tā sanāca...»

Daudzām meitenēm ir tetovējumi. «Kad vaicāju, kur tie taisīti, daļa atbild, ka mājās tetovējis «pieredzējis draugs»,» stāsta Līdaka, vēršot uzmanību uz vienu no iespējamiem inficēšanās ceļiem ar, piemēram, HIV vai vīrushepatītu.

FOTO: PantherMedia/Scanpix

Kas tas ir - STI?

Vērtējot kontracepcijas metožu izvēli dažādās vecuma grupās, atklājas: jo sievietes vecākas, jo vairāk viņu vidū tādu, kas vispār atsakās no kontracepcijas. Vecuma grupā no 35 gadiem samazinās abortu un neplānotu grūtniecību skaits – nevis tāpēc, ka sievietes kļuvušas gudrākas un piesardzīgākas, bet vienkārši tāpēc, ka ar gadiem samazinās auglība, stāsta ārste.

Vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem daudzas sievietes vispār neizsargājas. Kāpēc? Rausta plecus tāpat kā pusaudzes.

Turklāt otra populārākā izsargāšanās metode visās vecuma grupās ir pārtrauktais dzimumakts. «Līdzīga situācija ir visās postpadomju valstīs. Turpretim, piemēram, Skandināvijā 90% jaunu sieviešu lieto hormonālo kontracepciju, ko bieži vien kombinē ar prezervatīva lietošanu, lai aizsardzība būtu dubulta – gan no grūtniecības, gan infekcijām,» stāsta Līdaka. Vecās Eiropas valstīs jauniešu centros reproduktīvo veselību var pārbaudīt anonīmi, ātri, bez pieraksta un, kas ir ļoti svarīgi, bez maksas. Tikmēr pie mums ir pieraksts, reģistratūra, rinda, barga nauda un tā tālāk. Respektīvi, vesela barjeru sērija, ko jaunietim nav motivācijas pārvarēt.

Savukārt paaugstināta riska grupā esošās personas - narkotiku lietotājas un prostitūcijā nodarbinātās - lielākoties ginekologa redzeslokā nenonāk, turpina Līdaka. Visticamāk, ka pārbaudes viņas anonīmi veic HIV profilakses punktos vai laboratorijās, apejot ārstu, vai neveic vispār.

Jaunu sieviešu nezināšana par savu ķermeni un tā norisēm dažreiz ir stindzinoša. Meitenes spēj ar vieglu pirksta pieskārienu pakļaut modernās tehnoloģijas, viņas zina visu par skropstu dizainu, Bitcoin valūtu, mukbangu un detoksa kokteiļiem, bet samulst, kad viņām pajautā par menstruālo ciklu. Gadās, ka elementāras lietas mulsina arī pieaugušas sievietes, kurām jau 40. Nav jau brīnums, ja pat policijas inspektore, pierakstot ārstes paskaidrojumu, neizpratnē rausta uzacis, nezinot, kas īsti ir STI. «Veselības mācība netiek apgūta kā atsevišķs priekšmets, bet programma ir iekļauta sociālajās zinībās. Nezinu, kāpēc, bet cilvēkiem šķiet, ka viss cits ir svarīgāks par veselību. Viņi domā, ka pietiek vienu reizi 8.klasē pusaudzim kaut ko pastāstīt un viņš zinās. Nē! Viņš drīz aizmirsīs. Eksistē dažādi veidi, kā stāstīt, kāpēc mūsu ķermenis ir svarīgs, kā par to jārūpējas un jāseko līdzi fizioloģiskiem procesiem.

Tā nu dabā tas iekārtots, ka mūsu veselības problēmas ir mūsu un nevis kāda cita. Meitenēm nav ieaudzināts, ka prezervatīvs vajadzīgs viņām!

Tas, ko puisis grib vai ne, – tā ir viņa problēma. Meitenei ir jāpieprasa, lai seksa laikā tiktu lietots prezervatīvs.» Daktere uzsver, ka jauniešiem pietrūkst prasmes ne vien lietot prezervatīvus, bet arī komunicēt ar partneri par šo tēmu. Izglītības sistēma nav tendēta uz prasmju trenēšanu. «Nepietiek ar to, ka skolotāja sausi noskalda: lūk, tas ir prezervatīvs, tas jālieto, citādi būs slikti un jūs nomirsiet. Prasmes iegūst ilgākā laikā - ar interaktīvām metodēm, izspēlējot lomu spēles. Šobrīd mēs no jauniešiem gaidām neiespējamo. Kamēr netiks trenētas iemaņas, lekcijas un raksti nepalīdzēs. Augot cilvēks iet cauri attīstības procesam un 12. klasē neatceras to, kas pa ausu galam dzirdēts 8. klasē.»

Kā noslēpt grūtniecību?

Vecie mīti par kontracepcijas metodēm joprojām ir dzīvi, un tos ir grūti apgāzt. «Aizspriedumu ir daudz, piemēram, ka hormonālo kontracepciju vai dzemdes spirāli var sākt lietot no 18 vai 21 gada vecuma. Tā nav taisnība! Ja tas konkrētai sievietei ir medicīniski pieļaujams, tad to var sākt darīt agrāk. Ir gadījumi, kad es meitenei izrakstu dzemdes spirāli, bet meitene atnāk un saka: «Mamma man neļauj, viņa saka, ka labāk ar prezervatīvu.»

Bet es taču redzu, ka viņa jau divus gadus ir seksuāli aktīva, partneri mainās, bet prezervatīvs netiek lietots!

Daktere saka, ka ir meitenes, kurām viņa veic visu STS testus trīs reizes gadā. Kāpēc? Vienkārši viņām mainās partneri, bet ar prezervatīvu «ir tā, kā ir». Nē, viņas ne vienmēr nāk no sociāli nelabvēlīgas vides – vienkārši no ģimenēm, kurās vecākiem pietrūkst laika bērniem. «Viņām ir jauni telefoni, tetovējumi un stilīgas drēbes, bet meitenes ir nepieskatītas,» saka ginekoloģe. Reizēm vecāki ir tik aizņemti ar sevi, ka neredz izmaiņas bērna ķermenī.

Reiz meitenei vēders uzblīda tā, it kā viņa būtu stāvoklī. Bērnam bija milzīgs olnīcu veidojums, bet vecāki neko nemanīja.

«Kad bērns pats iemācās apģērbties un aiziet uz skolu, vecāku uzmanība atslābst. Ja skolotāja nezvana par sliktām sekmēm, viņiem liekas, ka nav par ko uztraukties.»

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanā ieradās 13 gadu veca meitene – viņai drausmīgi sāpēja vēders. Izrādījās, ka viņa ir stāvoklī un tās ir dzemdību sāpes. Vecāki neko nezināja un arī meitene neattapās, kāpēc pazudušas mēnešreizes. «Šādi stāsti ir kopš aizlaikiem. Šokējoši, ka tas notiek 21. gadsimtā, bet tāda ir realitāte.» Daktere saka, ka grūtniecību no vecākiem izdevies noslēpt arī slaidām meitenēm. «Parasti ģimenei ir liels noliegums – vecāki sevi mierina, ka pusaudžu vecumā visas meitenes kļūst apaļīgas un pie vainas ir hamburgeri.»

Aizsargplēves orālajam seksam

Jaunākais dzimumdzīves sākšanas vecums, ar ko saskārusies ārste, ir 12 gadi. Gadās, ka meitenei jau ir 20, visām viņas draudzenēm ir vētraina intīmā dzīve, nomainīti vairāki partneri, bet viņa nav sākusi dzimumdzīvi, tāpēc kaunas un neiet pie ginekologa. Tomēr ginekologa apmeklējums ir svarīgs ikvienai sievietei. «Mūsu mentalitātē ir par visu kaunēties. Mums liekas, ka viss, ko darām, ir nepareizi,» piemetina daktere.

Lai gan situācija mainās uz labu un aizvien vairāk vecāku spēj adekvāti runāt ar saviem pusaugu bērniem, padomju laikā dzimušajiem vecākiem tik un tā raksturīga nedrošība un kauns. «Dažreiz vecākiem pašiem pietrūkst zināšanu, bet galvenais - trūkst uzticības un atklātības. Latviešu mentalitātē vispār ir nejaukties, un tas attiecas uz visu – arī emocionālu, fizisku un seksuālu vardarbību,» saka ārste, piemetinot, ka, pamanot, ka kaimiņu bērns izturas dīvaini, ir vērts saņemt drosmi un uzrunāt viņu.

Dažreiz meitenes ar ginekoloģi runā par savu netradicionālo seksuālo orientāciju. Tomēr tas notiek reti – Latvijā pat ar terminoloģiju ir problēmas. Eiropā labais tonis skaitās lietot vārdu «partneris».

Piemēram, mazāk pazīstamu cilvēku, par kura intīmajām izvēlēm jūs neko nezināt, ciemos vienmēr aicina «kopā ar partneri».

Gadījumā, ja partneres mainās, inficēšanās risks ir mazliet zemāks nekā heteroseksuālu sakaru ceļā, bet izsargāšanās metožu klāsts nav īpaši liels. Intīmpreču veikalos orālajam seksam var nopirkt lateksa plēves.

Tomēr lateksa plēves nav visai pievilcīgas un ērtas, tāpēc tās izmanto retais.

Vēl ir tā sauktie sieviešu prezervatīvi, kas arī nav īpaši populāri. Turpretim vīriešiem inficēšanās risks homoseksuālu kontaktu ceļā ir augsts.

Lai gan par par intīmajām palīgierīcēm meitenes runā reti, ir skaidrs, ka viņas izpēta savu ķermeni un izmēģina dažādas, reizēm trakas lietas. Gadās, ka makstī meitene atstājusi dezodoranta vai smaržu flakona korķīti. «Vecāki bērniem māca, ka priekšmetus nedrīkst bāzt ausīs un degunā, bet nepasaka, ka makstī un anālajā atverē nedrīkst bāzt neko, kas tam nav īpaši paredzēts.» Starp citu, flakona korķītis makstī, kas var izraisīt iekaisumu, bieži var tikt izņemts tikai vispārējā anestēzijā.

Runājot par anālo seksu, daktere saka, ka pēc tā prezervatīvs jāmaina, jo resnajā zarnā ir specifiska vide - daudz dažādu baktēriju, kas, nokļūstot makstī, var izraisīt iekaisumu.

48 Komentāri