Pērn pārdots vairāk makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Artūrs Krūmiņš

Pagājušajā gadā pārdota 95 951 makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte, kas ir par 1% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) apkopotā informācija.

LLKC informēja, ka 2017.gadā, kas bija pirmais gads kopš LLKC pārņēmis makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu izplatīšanu, pārdoti teju 96 000 karšu un izveidots stabils tirdzniecības tīkls ar vairāk nekā 1300 kartes iegādes vietām visā Latvijā. Visvairāk pērn iegādāta gada karte - 50 692, kā arī trīs mēnešu karte - 33 675. Iespēju gada karti iegādāties internetā izmantojuši 5290 makšķerēt gribētāji, savukārt trīs mēnešu karti - 6294.

«Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes lielākie izplatītāji ir veikalu tīkls «Maxima», «Narvessen», «Latvijas Pasts», kā arī teju ikviens makšķerēšanas piederumu veikals visā Latvijā. Interesanti, ka degvielas uzpildes stacijās, kur karti var iegādāties arī nakts stundās, to nereti izmanto lietuvieši un igauņi, kuri vēlas makšķerēt Latvijas ūdenstilpēs. Liels skaits ārvalstu makšķernieku fiksēts arī interneta vietnē www.makskeresanaskarte.lv, kur iespējams iegādāties elektronisko karti,» sacīja LLKC Zivsaimniecības nodaļas projektu vadītājs Miķelis Peisnieks.

LLKC arī informēja, ka centrs saņēmis arī ierosinājumus no tirdzniecības vietām un makšķerniekiem par nepieciešamību nodrošināt vienas vai trīs dienu kartes, līdzīgi kā tas ir Igaunijā. Tādēļ šogad LLKC ar atbilstošu priekšlikumu vērsīsies Zivju fondā un Zemkopības ministrijā (ZM), lai jau tuvākajā nākotnē šādas kartes varētu ieviest arī Latvijā.

Valsts vides dienestā (VVD) pārstāve Maruta Bukleviča aģentūrai LETA, komentējot to, kāds gads bijis makšķernieku kontroles ziņā, norādīja, ka VVD inspektori, pārbaudot makšķerniekus, vispirms lūdz uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un makšķerēšanas karti, ja tāda nepieciešama. Izņēmums ir personas līdz 16 un no 65 gadiem, kā arī invalīdi, kuriem makšķerēšanas karte nav vajadzīga. Apmēram 95% gadījumu makšķerniekiem ir makšķernieka karte.

«Pēdējos gados daudzi tās [makšķernieku kartes] iegādājas internetā un inspektoriem ir iespēja pārbaudīt arī elektronisku kartes iegādi. Procentuāli mēs nevaram pateikt, cik daudz ir papīra un cik - elektroniski iegādāts. Ja nav kartes, sākumā inspektori brīdina, ja pieķer vēlreiz, tad, saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu var uzlikt naudas sodu no 15 līdz 350 eiro,» skaidroja Bukleviča, norādot, ka inspektori pārbauda ne tikai makšķernieku kartes, bet arī lomu, ja tāds ir, un makšķerēšanā izmantoto rīku atbilstību noteikumiem. Arī tad, ja makšķernieka karte ir, var tikt piemērots sods par citu noteikumu pārkāpumu.

Vienlaikus viņa piebilda, ka VVD neveic speciālu statistiku par to, cik pārkāpumu gadā ir bijis saistībā ar makšķernieku karšu neesamību, jo attiecīgo Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu piemēro par visiem makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem. Pārkāpuma būtību norāda tikai protokolā un lēmumā. Tādējādi VVD gatavotajā pārskatā norādītais cipars ir par visiem makšķerēšanas pārkāpumiem, tostarp par makšķerēšanas kartēm.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta sniegtā informācija liecina, ka iepriekšējais karšu izplatītājs SIA «Leard» 2016. gadā pārdeva 95 000 makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu.

LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijas teritorijā. Tā pastāvēšanas mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu