Viens no šīs Saeimas atlikšajiem pienākumiem būs izraudzīties izlūkošanas un pretizlūkošanas iestādes Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru. Piecus gadus SAB vadījis Jānis Maizītis. Pagaidām neviena partija neuzstāj, ka Maizītim būtu jāturpina vadīt izlūkošanas iestāde. Atbalstu viņam izsaka atsevišķi politiķi, kas ar viņu strādājuši, šovakar ziņo LTV raidījums «de facto».
Maizīša vadībā biroja darbs būtu bijis nemanāms tāpat kā līdz viņam, ja ne Maizīša nesaskaņas ar zinātnisko komisiju, kurai nav izdevies izpētīt biroja telpās esošos VDK maisus, un Maizīša īrētā dzīvokļa apzagšana.
Vērtējot Maizīša darbu, datora zādzību politiķi nepiemin, bet attiecības ar VDK izpētes komisiju gan. SAB un komisijas sadarbību deputāti salīdzina ar «mīņāšanos uz vietas» un «neveiklu». Taču neviens tajā tieši nevaino tikai Maizīti.
Neredzamāks bijis Maizīša veikums izlūkošanas lauciņā. Ja specdienestus salīdzinātu pēc noķertajiem spiegiem, tad Latvija pārliecinoši zaudētu kaimiņiem igauņiem.
«Latvijā spiego. Un te nevajadzētu aprobežoties izpratnē, ka tikai krimināllieta ir Latvijas specdienestu darba rezultāts. Mums ir pietiekoši daudz izraidītās personas,» apgalvo Maizītis.
Igaunijas piemērs ar trim noķertajiem specdienestu darbiniekiem, kas spiegojuši Krievijas labā, esot vērā ņemams, taču Maizītis atzīmē, ka tie visi ir bijušie VDK darbinieki, kādi Latvijas drošības iestādēs nestrādā.
SAB tāpat kā citus specdienestus uzrauga Saeimas Nacionālās drošības komisija. Tajā strādājošie Maizītim vairāk velk plusus. Trīs gadus drošības komisiju vadījusī Solvita Āboltiņa, kura šonedēļ pameta politiku, pauž: «Ja Maizītis netiek virzīts un pārvēlēts, tad jautājums kā mēs to paskaidrojam sabiedrībai un sabiedrotajiem, kāpēc mēs vienu labi strādājošu amatpersonu nevirzām.»
Pats Maizītis par savu kandidēšanu uz otro termiņu izsakās piesardzīgi: «Tas nav jautājuma man. Kādam ir jāgrib un kādam ir jāatbalsta, lai šāds process sāktos.»
Maizītis atgādina, ka līdzīgā situācijā bijis pirms astoņiem gadiem, kad gribēja trešo reizi pretendēt uz ģenerālprokurora amatu. Pretēji partiju solītajam atbalstam toreiz Maizītis neizturēja slēgtu balsojumu. Žurnāla «Ir» publicētajās «Rīdzenes sarunās» lasāms, ka politiķis Ainārs Šlesers drīz pēc balsojuma to rezumēja šādi: «Aivars nodemonstrēja spēku un iedeva pa rīkli ģenerālprokuroram.» Ar Aivaru, visticamāk, domāts Ventspils mērs Lembergs.
SAB direktora izvēlē liela loma ir Valsts prezidentam. Saeimai kandidātu iesaka viņa vadītā Nacionālās drošības padome.
Aizvadītā gada rudenī Valsts prezidents Raimonds Vējonis intervijā LTV izteicās, ka kandidātu varētu virzīt februārī vai martā un pauda cerību, ka tas būs Maizītis. Taču bez īpašas pārliecības.
«Jāsaprot kāds varētu būt atbalsts parlamentā. Ir jābūt tādai sākotnējai izjūtai, vai personālija saņems atbalstu,» sacīja Vējonis.
Prezidents pašlaik atrodas atvaļinājumā Šrilankā. Un politiskās konsultācijas vēl nav sācis. Tādēļ partiju pozīcijas pagaidām ir neskaidras.
Viena saruna gan Vējonim bijusi ar Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, kurš neko neesot solījis.
«Viņš vairāk runāja, kas ir dotajā brīdī, kāds ir vispārējais fons. Kandidatūras īpaši netika cilātas. Maizīša kunga kandidatūra tika pārrunāta. (..) Mēs esam atvērti jebkuram kandidātam,» sarunu ar prezidentu rezumē Brigmanis.
Tāpat kā ZZS arī pārējās frakcijas par SAB vadību oficiāli neesot spriedušas. Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis («Vienotība») pauž, ka Maizītis ir pelnījis turpināts darbu, jo viņam uzticas ārvalstu partneri. Nacionālā apvienība un «Saskaņa» vēlas vispirms sagaidīt drošības padomes lēmumu.
«Saskaņa» bija vienīgā partija, kuras visi deputāti pirms pieciem gadiem balsoja pret Maizīti, galvenokārt kritizējot viņa darbu ģenerālprokurora amatā. Pret bija arī Iveta Grigule, kura vairs Saeimā nestrādā, un Jānis Vucāns no ZZS sadarbības partijas «Latvijai un Ventspilij». Vucāns sarunā ar «de facto» nespēja atcerēties, kādēļ toreiz balsoja pret Maizīti.