Dānijas ieguldījums Latvijas drošībā parāda, ka sadarbība abām valstīm ir reāla, nevis tikai formāla, preses konferencē pēc tikšanās ar Dānijas premjerministru Larsu Leki Rasmusenu sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis: Dānijas ieguldījums Latvijas drošībā parāda, ka sadarbība starp abām valstīm ir reāla, nevis tikai formāla
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš vērsa uzmanību uz lielo Dānijas ieguldījumu Latvijas aizsardzībā, kas īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, uzsverot, ka šādi praktiski Dānijas soļi parāda, ka sadarbība starp abām valstīm ir reāla, nevis tikai formālu pieklājības frāžu līmenī.
«Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā liela nozīme ir Latvijas un Dānijas sadarbībā aizsardzības jomā. Dānijas lielais ieguldījums Latvijas drošībā, iesaistoties NATO paplašinātajā klātbūtnē Baltijā un piedaloties Baltijas gaisa patrulēšanas misijā. Šādi praktiski soļi uzskatāmi parāda, ka sadarbība starp abām valstīm ir reāla, nevis formāla pieklājības frāze,» teica Latvijas Ministru prezidents.
Kučinskis arī norādīja, ka Dānijas vizīte Latvijā tās simtgadē ir simboliska, jo Dānija spēlēja būtisku lomu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā un Baltijas un Ziemeļvalstu ciešākā sadarbībā. Premjers norādīja, ka pārrunātas iespējas attīstīt abu valstu divpusējo sadarbību, kā arī Eiropas Savienības (ES) jautājumi. Latvijas premjerministrs uzsvēra, ka Latvijas un Dānijas pieeja ES jautājumos ir ļoti līdzīga, jo abas puses uzskata, ka galvenais ir pildīt pašiem savus lēmumus un reformas, kā arī darīt visu, lai veidotu politiski vienotu un ekonomiski stiprāku ES, aizstāvot savas intereses.
«Dānija vienmēr bijusi viena no svarīgākajām ārējās tirdzniecības partnerēm, tādēļ likumsakarīgi ir tas, ka Dānijas investīciju palielināšanās sekmē Latvijas eksporta pieaugumu. Latvijā un Dānijā pastāv augsti attīstīti farmācijas industrija, tādēļ aicinu to izmantot to par pamatu, lai veidotu ciešāku sadarbību biomedicīnas nozarē. Potenciāls ir arī zaļās enerģētikas jomā. Tāpat Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionam ir potenciāls kļūt par digitalizācijas līderi,» skaidroja Kučinskis.
Savukārt Dānijas premjers atzīmēja, ka Dānija ir gatava aizsargāt sevi un savu kaimiņvalstu drošību, tādēļ iesaistās NATO paplašinātajā klātbūtnē Baltijā un piedalās NATO 5.panta normu garantēšanā. Viņš vērsa uzmanību, ka arvien pieaugoši ir kiberdrošības draudi, tādēļ būtiska ir sadarbība arī šajā jomā.
«Pēc Aukstā kara beigām taupījām uz savas drošības rēķina, bet tagad, šajā ģeopolitiskajā situācijā, gan ar Krievijas agresīvo rīcību, gan terorisma draudiem, ir skaidrs, ka nepieciešami papildus līdzekļi aizsardzībai. Mēs sevi uzskatām par vienu no galvenajām NATO valstīm un, lai tāda mēs būtu arī turpmāk, mums noteikti jāpalielina aizsardzības budžets un militārais potenciāls,» teica Rasmusens.
Viņš skaidroja, ka pusēm vēl paredzētas diskusijas par ES aktualitātēm, piemēram, «Breksit». Šajā sakarā, viņaprāt, nepieciešams panākt 27 valstu pēc iespējas lielāku vienotību. Tāpat puses turpinās diskutēt par ES nākotni un ir skaidrs, ka šajā tematā viedokļi sakrītot.
«ES nākotnes kontekstā jākoncentrējas uz jomām, kur varam panākt izaugsmi un to, ka pilsoņi reāli izjūt ieguvumus, proti, radot darbavietas, veicot uzlabojumus migrācijas jautājumos un nodrošinot saviem pilsoņiem drošību. Dānija vienmēr ir atvērta jauniem priekšlikumiem par ES nākotni,» piebilda Rasmusens.
Otrdien, 16.janvārī, Latvijas simtgades kontekstā Dānijas premjerministrs kopā ar kultūras ministri Daci Melbārdi (VL-TB/LNNK) apmeklēs arī Latvijas Nacionālo bibliotēku.