Vai tu par € 1000 strādātu par pārdevēju?

Pazemojumi ik pēc piecām minūtēm un stereotips, ka par pārdevēju iet strādāt tad, kad neko citu nevar atrast, – iemeslus, kāpēc pārdevēja un kasiera darbam ir zems prestižs, min Tihonenko.

Sabiedrības acīs zemāks statuss par pārdevēju ir tikai apkopējam

. Uz to, ka pieaug pieprasījums pēc pārdevējiem, iepriekš norādīja personāla atlases uzņēmumā «CV-online».

«Kasiera un pārdevēja profesiju klienti neuzskata par ievērības cienīgu. 70 līdz 75% aptaujāto uzskata, ka šajās profesijās iemaņas nav vajadzīgas, bet tas neatbilst patiesībai,» turpina asociācijas vadītājs. Patiesībā pārdevēja un kasiera profesija nav viegla – vajadzīga spēja komunicēt, precizitāte, iemaņas, ātrums. Turklāt šis darbs ir materiāli atbildīgs.

Diemžēl atalgojuma līmenis atbilst sabiedrības stereotipam. Tihonenko saka, ka minētais pārdevēju vidējais atalgojums 660 eiro īsti neatbilst realitātei. Asociācijas dati liecina, ka šie

tirdzniecības darbinieki pārsvarā saņem atalgojumu, kas nedaudz pārsniedz valstī noteikto minimālo algu – ne vairāk par 400 eiro uz rokas.

«Ja vien cilvēks nepārstrādājas, strādājot svētkos, brīvdienās un ņemot papildu maiņas, viņš saņem nedaudz vairāk nekā minimālo algu.»

Tikmēr ekonomisti neizslēdz, ka

nākamo divu, trīs gadu laikā veikalu pārdevēju vidējā bruto alga varētu pieaugt līdz 1000 eiro.

To, ka pārdevēju algas tuvākajā laikā pieaugs, LNT Ziņām apstiprināja pārtikas veikalu tirgū lielākais darba devējs «Maxima». Algas šajā uzņēmumā tikšot celtas jau šogad.

Līdzīgu politiku realizē otrs lielais tirgus spēlētājs -«Rimi Latvia». Tomēr pieprasījums pēc darbiniekiem ir liels, galvenokārt Rīgā, bet kadru mainība pērn samazinājusies. «Lai gan kopumā «Rimi Latvia» darbinieku skaits 2017.gadā ir pieaudzis, mazumtirdzniecībā aizvien vērojams darbinieku trūkums,» skaidro uzņēmuma personāla vadītāja Gundega Kirilka. Viņa saka, ka uzņēmums motivē darbiniekus ar papildu atlaidēm, atbalstu ģimenēm un bērniem. Ir izveidots kolēģu palīdzības fonds.

Uzņēmums saviem darbiniekiem nodrošina veselības apdrošināšanu, stipendijas studējošiem darbiniekiem, elastīgu darba grafiku.

Arī algas ik gadu tiekot palielinātas.

Tomēr relatīvi zemā alga nav vienīgais iemesls, kāpēc tirdzniecībā tik bieži mainās un trūkst darbinieki. «Rotācija ir nenormāla. Cilvēks nostrādā pārbaudes laiku, un viņu vai nu atlaiž, vai arī viņu neapmierina darba apstākļi, slodze un atalgojums un viņš aiziet. Tirdzniecība ir viena no jomām ar visaugstāko darbinieku rotāciju, ko grūti salīdzināt ar citām nozarēm,» stāsta Tihonenko. Galvenais klupšanas akmens nav atalgojums, bet gan pircēju nicinošā attieksme. «No seniem laikiem darbojas formula «klientam vienmēr taisnība». Pret pārdevēju netiek pausta cieņa, it kā viņa viedoklis nebūtu svarīgs.

Pārdevējs tiek uztverts kā kalps.

Tiek uzskatīts, ka strādāt tirdzniecībā nav labākā izvēle, lai gan tirdzniecība ir servisa joma, bez kuras nevaram iztikt.»

Tihonenko saka, ka pārdevēja un kasiera amatam jākļūst cienījamiem, kā tas ir vecajās Eiropas valstīs. «Līdzko tirdzniecības darbinieki jutīs, ka viņus ciena, mainīsies attieksme un arī darba devēji sapratīs, ka algas ir jāpaceļ.»

Tomēr bez lielajiem tirdzniecības tīkliem ir mazie lauku veikaliņi – ciema magnēts, ap kuru norit vietējā dzīve. Mazajos veikalos joprojām preci «dod uz krīta», ir klade ar parādnieku sarakstu. Ņemot vērā labklājības līmeni laukos, tas ir normāli.

Tomēr lauku veikalos strādā pārdevējas, kurām bankā nav konta, jo gadiem alga tiek izmaksāta aploksnē.

Tihonenko tas nepārsteidz: «Daudzi brīnās, kā tas var būt. Tomēr veikalos, kas nav tīkla, grāmatvedība nav tik caurspīdīga un pieejama apskatei, tāpēc pilnīgi iespējams, ka paliek līdzekļu, ko izmaksāt pārdevējai. Savukārt Valsts ieņēmu dienesta rokas līdz mazajiem lauku veikaliem nesniedzas.»

Asociācijas pārstāvis piemetina, ka tirdzniecībai kā nozarei jāpilnveidojas un jāaug, jo šī joma Latvijā ir visaptveroša. Latvijā neeksistē bezdarbs – tā ir mākslīgi uzpūsta problēma, domā darba ņēmēju pārstāvis.

«Kāds gan var būt bezdarbs, ja ir neskaitāmi darba sludinājumi, kurus mēnešiem ilgi neviens pat neapskata. Cilvēki izvēlas palikt mājās un gaidīt lielo laimestu.»

Tihonenko uzskata, ka došanās strādāt uz ārzemēm ir graujoša pašiem aizbraucējiem, jo viņiem jāizvēlas – palikt ārvalstīs un veidot dzīvi tur vai atgriezties un nonākt tajos pašos apstākļos, no kuriem viņi bēga. «Tas ir apburtais loks,» saka asociācijas vadītājs.