Raidījums: radušās domstarpības par VDK izpētes komisijas sasniedzamajiem rezultātiem

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) izpētes komisija galaziņojumā paredzējusi ieteikt, kā dokumentus klasificēt un grupēt, kā arī publiskot čekas aģentu vārdus bez komentāriem. Taču Izglītības ministrijai ir pretējs viedoklis - tā gaida plašu un dziļu pētījumu. Tā rezultātā radušās domstarpības par komisijas darbu un sasniedzamajiem rezultātiem, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Pirms pāris gadiem - 2014.gadā - pienāca likumā noteiktais termiņš, kad būtu jāatver tā saucamie «čekas maisi» - jāpublicē slepenā VDK aģentu kartotēka un elektroniskā datu bāze DELTA. Īpašos slepenības apstākļos Satversmes aizsardzības birojā glabātie VDK dokumenti ir ļoti nepilnīgi un neatklāj patieso ainu par čekas darbu. Tāpēc toreiz Saeima nolēma veidot īpašu zinātnieku komisiju. Tās uzdevums būtu dokumentus zinātniski izanalizēt.

Jau no pirmajām dienām komisijas darbu piemeklēja dažādas likstas un skandāli. Vispirms par tās darbu atbildīgā Izglītības ministrija piemirsa sagādāt naudu, lai zinātnieki varētu sākt pētniecību. Tad komisiju pārcēla uz Tieslietu ministriju. Vēlāk - nodeva Latvijas universitātei.

Visus šos gadu zinātnieki konfliktējuši ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB). Viņi atteikušies parakstīt papīrus, kas pētniekiem aizliegtu uzzināto cilvēku vārdus publicēt. Jo likums to šobrīd joprojām neļauj. Tā skandālos ir pagājuši četri gadi un līdz komisijas darba beigām atlikuši tikai nepilni pieci mēneši, bet slepenie dokumenti joprojām nav izpētīti. Šo gadu laikā pētnieki no valsts budžeta iztērējuši 744 tūkstošus eiro.

Kad 2014.gadā VDK dokumentu izpētes komisijas sastāvu apstiprināja valdība, tai uzdeva zinātniski, vēsturiski un juridiski izpētīt čekas dokumentus, lai varētu secināt, kādu materiālo un morālo kaitējumu VDK nodarījusi Latvijai un tās iedzīvotājiem.

Uzdevums plašs un pētāmo dokumentu apjoms milzīgs - Latvijas valsts arhīvā atrodas 152 tūkstoši lietu, kas saistītas ar čekas darbu. Un ap miljons kartīšu par represētajiem cilvēkiem un viņu represētājiem.

Tomēr interesantākie dokumenti īpašā slepenības režīmā glabājas Satversmes aizsardzības birojā - 4300 kartītes ar čekas ziņotāju vai aģentu un informatoru vārdiem. Un īpaša elektroniskā datu bāze DELTA. Tajā apkopoti 10 000 aģentu ziņojumu un 40 000 uzskaites kartīšu ar izsekoto cilvēku vārdiem.

Tā vietā, lai pētītu slepenos dokumentus, komisijas vadība publiski strīdējusies ar Satversmes aizsardzības biroju, pauž raidījums. SAB prasa, lai zinātnieki, līdzīgi kā to darījuši citi viņu kolēģi pētnieki, iziet pārbaudi, kas viņiem ļautu strādāt ar noslepenotajiem VDK dokumentiem. Tas nav noticis. Tikai pagājušā gada septembrī zinātnieki esot aizgājuši līdz SAB apskatīties žurnālus ar aprakstiem, kādi dokumenti SAB arhīvā atrodami. Ar to sadarbība beigusies.

Pirms mēneša Izglītības ministrs valdībai atskaitījās par VDK komisijas darbu. Ministrs paudis uzskatu, ka komisija tā vietā, lai godprātīgi veiktu šo pienākumu, ir iesaistījusies nekonstruktīvā un apjomīgā sarakstē ar Izglītības ministriju.

Komisijas locekļiem un Izglītības ministrijai būtiski atšķiras viedoklis, kādam jābūt darba galarezultātam. Ministrija gaida plašu un dziļu pētījumu. Komisija ir nevis par pētniecisku, bet mehānisku pieeju - gala ziņojumā sola ieteikt, kā VDK dokumentus klasificēt un grupēt.

Tikai decembra sākumā komisijas locekļi uzrakstījuši pieprasījumus SAB, ka viņi grib pētīt arī slepenos arhīvus, un šobrīd notiek drošības iestāžu pārbaudes. Bet komisijas vadītājam Kārlim Kangerim jau tāpat esot skaidrs, kas līdz šim neredzētajos slepenajos dokumentos varētu būt atrodams. Valdībai komisija ieteikšot, ka tie visi ir jāpublisko bez plašākas izpētes.

Komisija apgalvo, ka SAB nav ļāvis viņiem strādāt. Birojs slēpis informāciju, un tāpēc neviens tur nav kāju spēris. SAB direktors to sauc par meliem. Biroja telpas ir kritiskās infrastruktūras objekts. Tāpēc cilvēkiem, kuri tur ilgstoši grib atrasties, jāievēro pastiprinātas drošības normas. Dokumentus pētīt zinātnieki varējuši visus šos gadus, bet tas nav noticis, vēsta raidījums.

Šonedēļ sākusies datu bāzes DELTA anonimizētās versijas nodošana no SAB Latvijas valsts arhīvam. Vecie dokumenti, kas kādreiz bija ierakstīti datu lentēs šobrīd visi ir digitalizēti, tomēr tur atrodamie cilvēku vārdi ir aizklāti. Un drīzumā ar tiem būs iespējams iepazīties ikvienam.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu