80 kvadrātmetros - par dažiem eiro

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Scanpix/Sputnik

«Tūkstošiem cilvēku kļūs par skvoteriem,» jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma projekta sekas prognozē īrnieku tiesību aizsardzības biedrības «Ausma» pārstāvis, jurists Klementijs Rancāns. Februārī likuma projekts tiks virzīts izskatīšanai valdībā, kas nozīmē, ka tuvojas brīdis, kad būtiski mainīsies spēles noteikumi mājokļu īres tirgū. Pamatīgs trieciens jaunā kārtība būs tūkstošiem denacionalizēto māju «veco īrnieku».

Jaunā kārtība ietekmēs ap 1000 denacionalizēto māju «veco īrnieku» Rīgā, mazāk reģionos, kuriem būs vajadzīgs pašvaldības atbalsts, lēš Ekonomikas ministrijā. Tam nepiekrīt Klementijs Rancāns: cietīs daudz, daudz vairāk cilvēku – vismaz 30 000, no kuriem 90% dzīvo Rīgā.

90% latviešu

Nozares eksperti jau sen runā par to, ka vajadzīgs jauns mājokļu īres regulējums, jo ceturtdaļgadsimtu vecais neatbilst ne sociālajai realitātei, ne tirgus pieprasījumam. Tomēr iemesls, kāpēc jaunais likuma projekts gadiem palika iestrēdzis ministriju labirintos, ir likumdevēju bailes no sociālās spriedzes, ko varētu radīt jauni spēles noteikumi mājokļu īres tirgū. Lāpījās ar grozījumiem vecajā likumā, kas situāciju uzlaboja, tomēr būtiski nemainīja. Iespējamos investorus - īres māju būvniekus biedē laikmetam atbilstošas mājokļu īres likumdošanas bāzes neesamība.

Tikmēr īres tirgus jau daudzus gadus attīstās haotiski, pats pēc saviem principiem.

Dzīvojamais fonds visā Latvijā ir novecojis, Rīgā un reģionu pilsētās mājokļu trūkst.

Uzņēmīgākās pašvaldības, piemēram, Valmiera, ir ķērušās pie īres māju būvniecības. Tās nav sociālās mājas maznodrošinātajiem, bet gan strādājošiem cilvēkiem, jaunajām ģimenēm. Dzīvokļus tajās piedāvā izsolē vai piešķir pilsētā vajadzīgiem speciālistiem.

TVNET uzzināja, ka jaunā likuma priekšnojautās Rīgas centra denacionalizēto daudzdzīvokļu mājas īpašnieku pārstāvis un pārvaldnieks rīkoja sapulci, lai brīdinātu iedzīvotājus par jauniem līguma nosacījumiem. Īrnieki ar vecajiem, beztermiņa līgumiem trīc kā apšu lapas: kas viņus gaida tuvākajā nākotnē? «Kļūs par skvoteriem, kas būs nelikumīgi aizņēmuši mājokļus,» saka īrnieku tiesu aizsardzības biedrības pārstāvis. «90% cilvēku, kuri dzīvo denacionalizētajās mājās, ir latvieši, daudzi no viņiem rīdzinieki vairākās paaudzēs. Iebraucējiem padomju laikā piešķīra dzīvokļus mikrorajonos, ko viņi vēlāk varēja privatizēt.»

Drīz viss mainīsies

Tuvākajā nākotnē īres tirgus dalībniekus gaida būtiskas izmaiņas, proti, visi īres līgumi būs jāieraksta zemesgrāmatā, nekādu beztermiņa līgumu vairs nebūs. Likumprojekts neparedz no citiem īrniekiem atšķirīga statusa noteikšanu denacionalizēto namu īrniekiem.

Tomēr Ekonomikas ministrijā mierina: paredzēts pārejas periods. Divu gadu pārejas periods ir paredzēts visiem līgumiem, kurus ir pārņēmis jaunais dzīvojamās telpas izīrētājs. Piemēram, tas cita starpā attiecas uz denacionalizēto namu īrniekiem, kuri ar izīrētāju joprojām nav noslēguši īres līgumu. Pēc šā termiņa īres līgumam jābūt noslēgtam, pusēm savstarpēji vienojoties. Pretējā gadījumā izīrētājam būs jāceļ prasība tiesā. Gan īres maksas apmērs, gan īres līguma termiņš tiks noteikts pēc tiesas ieskata, ievērojot nosacījumu, ka īres līguma termiņš nedrīkstēs būt ilgāks par diviem gadiem.

Savukārt esošie īres līgumi saglabās savu saistošo spēku likuma spēkā stāšanās brīdī jaunajam dzīvojamo telpu īpašniekam arī gadījumā, ja tie nebūs reģistrēti Zemesgrāmatā. Šajā gadījumā ir paredzēts piecu gadu pārejas periods.

Lai arī jaunais likums daļai «veco īrnieku» varētu draudēt ar komforta zonas zaudēšanu, iespēja sagatavoties «jaunajai situācijai» tomēr ir bijusi 25 gadus gara – kopš tika pieņemts iepriekšējais likums.

Saņemt pašvaldības palīdzību, lai risinātu dzīvokļa jautājumu, varēs ne vien trūcīgie un maznodrošinātie, bet arī tie, kuri, dzīvojot vieni, uz rokas saņem 440 eiro, un ģimenes, kurās uz vienu personu mēnesī sanāk ne vairāk kā 360 eiro. Pensionāri, kas dzīvo denacionalizētajās mājās, varēs pretendēt uz pašvaldības dzīvojamo fondu.

«Staļina troikas»

Īrnieku aizstāvības organizācijā noliedz, ka lielākā daļa denacionalizēto māju īrnieku, kuriem jaunā situācija rada stresu un bezcerības sajūtu, būtu gados veci cilvēki. «Tās ir ģimenes ar bērniem, daudzbērnu ģimenes, pensionāri,» saka Rancāns. Viņš uzskata, ka Ekonomikas ministrija apzināti atsakās nosaukt īsto cilvēku skaitu, kuriem draud nonākšana uz ielas, jo, cik cilvēkiem ir vecie īres līgumi, saskaitīt nav grūti. «Viņi vienkārši gaida, kad tie tūkstoši paši izmirs vai aizbrauks.»

Notiekošo viņš dēvē par «Staļina troiku» variantu», jo «īres likums ir represīvs».

Viņš norāda, ka vecajam īrniekam turpmāk īpašnieks īres cenu noteiks brīvi – ne augstāku par vidējo cenu mājā.

Tomēr vistrakākais ir tas, ka dzīvokļa īres tiesības nevarēs mantot. Ja cilvēks, ar kuru slēgts līgums, nomirst vai aizbrauc uz ārzemēm, viņa piederīgajiem nav nekādu tiesību uz dzīvesvietu. Ekonomikas ministrija precizē: likumprojektā ietvertais regulējums paredz īrnieka nāves vai ierobežotas rīcībspējas gadījumā īrnieka ģimenes locekļu tiesības noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus un beigu termiņu, tomēr ne uz ilgāku termiņu kā 10 gadi.

Rancāns pieļauj, ka jaunā kārtība ietekmēs ap 90 000 cilvēku, ja pieskaita īrnieku ģimenes locekļus. Ja likumu pieņems pašreizējā redakcijā, valsti pametīs 20 000 cilvēku. Tā domā īrnieku tiesību aizstāvis. Ar lūgumu pēc palīdzības cilvēki pie viņa vēršas katru dienu. Piemēram, nesen bailēs, ka zaudēs jumtu virs galvas, pie viņa vērsās 4 cilvēku ģimene, kas mitinās Rīgā, Strēlnieku ielā.

Šajā mājā ģimene dzīvo jau sen – vairākas paaudzes. Dzīvoklis ir liels, 84 kvadrātmetri. Parādu nav.

Abi strādājošie divi bērnu vecāki saņem vidējo algu un uzskata, ka nopirkt dzīvokli nespēs. Īres līgumu saimnieks pagarināt negrib un kompensāciju nepiedāvā.

Rancāns zina simtiem gadījumu, kas izklausās drīzāk kā izvilkumi no 60. gadu padomju propagandas žurnāliem par kapitālistiskajiem rīkļurāvējiem nekā tiesiskas valsts ikdiena. Viņš saka, ka represijas, kādas denacionalizēto māju īrnieki piedzīvoja 90. gados, ar mazāku jaudu turpinās arī mūsdienās. Atslēgta elektrība un ūdens, bloķēts sanitārais mezgls, nojauktas sienas, brūkoši griesti. «Tā ir spīdzināšana, un palīdzību nekur nevar saņemt,» saka Rancāns.

Labā ziņa ir tā, ka denacionalizētā nama īrnieka statuss tiek saglabāts likumā «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā» kā priekšnoteikums palīdzības saņemšanai.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu