Gadu gaitā mainījusies televīzijas definīcija, tai no televizora ekrāna kļūstot par satura veidotāju, sacīja pētījumu kompānijas «Kantar TNS» rīkotājdirektors Mārtiņš Traubergs.
«Kantar TNS»: Gadu gaitā televīzija pārtapusi no ekrāna par satura veidotāju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kaut arī pēdējo gadu laikā popularitāti guvušas viedierīces, caur kurām lielākoties tiek patērēts arī saturs, pēc Trauberga teiktā, nevar apgalvot, ka klasiskie mediji «mirst». «Ap 80.gadu bija dziesmiņa «Video Killed the Radio Star», pēc tam ap 2000.gadu bija «Internet Killed the Video Star» un tā tālāk. Mēs tomēr redzam, ka ne internets, ne video nenogalināja ne radio un nenogalinās arī televīziju. Ir tā, ka televīzijai ir mainījusies definīcija,» sacīja «Kantar TNS» rīkotājdirektors.
Viņš skaidroja, ka agrāk izpratne par televīziju aprobežojās ar televizoru, kuram ir televīzijas signāla pieslēgums. Tomēr tā laika gaitā mainījusies, televīzijai kļūstot par satura veidotāju, līdz ar to platformai, kā televīzijas saturs tiek piegādāts, vairs nav nozīmes. «Vai nu caur televizoru, vai caur kabeli, vai caur internetu mobilajā telefonā - tam vairs nav nozīmes. Es teiktu, ka televīzijai ir dzimuši daudzi jauni bērniņi. Mums kā pētniekiem lielākais izaicinājums ir tas, kā visus šos bērniņus nomērīt tādā pašā līmenī, kā televīzija tiek mērīta jau gadu desmitiem,» uzsvēra Traubergs.
Vērtējot televīzijas un radio auditorijas īpatsvara izmaiņas, viņš norādīja, ka, ņemot vērā kopējo Latvijas iedzīvotāju skaitu, redzams, ka būtisks auditorijas kritums nav ne vienā, ne otrā mediju segmentā. Turpretī, ja vērtē atsevišķu auditorijas grupu, piemēram, jauniešus, tad ir redzams, ka viņiem skatīšanās un klausīšanās paradumi ir citādāki no gados vecākas auditorijas pārstāvjiem.
Pēc «Kantar TNS» rīkotājdirektora teiktā, jaunajai paaudzei vairs nav izteiktas vēlmes klausīties radio, jo tā vietā tiek izmantotas tādas straumēšanas platformas kā «Spotify» un «YouTube». Viņš skaidroja, ka minēto platformu lielākā priekšrocība ir algoritmi, pēc kuriem, balstoties uz lietotāja satura klausīšanās vēsturi, iespējams noteikt saturu, ko viņš labprāt vēlētos klausīties. «Pēc būtības šis algoritms jau tehniski izdara darbu, ko radiostacijā jau izdarījis programmas direktors, saliekot klausāmās mūzikas atskaņošanas sarakstu. Savukārt «Spotify» un «YouTube» to jau izdara algoritmi, balstoties uz kaut kādiem lietotāja paradumiem. Tā ir šo vietņu lielā priekšrocība,» skaidroja Traubergs.