Nupat dokumentos noteiktie pieci slimnīcu līmeņi faktiski nav uzskatāmi par slimnīcu tīkla reformu un optimizēšanu.
Raidījums: Slimnīcu reforma notikusi tikai uz papīra
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» izpētījis, ka slimnīcām ļauts sniegt to pašu pakalpojumu klāstu, ko līdz šim, bet dažām pat vairāk. Par 1,3 miljoniem eiro iegādātajā ekspertu pētījumā gan bija ieteikts pamatīgi pārskatīt lokālo slimnīcu tīklu, ievērojamai daļai no tām kļūstot par aprūpes slimnīcām.
Lai Latvijas reģioni nepaliktu bez slimnīcām, Pasaules bankas eksperti ieteica divus variantus – viens bija optimālais slimnīcu tīkls, bet otrs, ne tik radikāls scenārijs, bija pieskaņots Latvijas Nacionālajam attīstības plānam. Taču arī šis scenārijs nav īstenots.
Pirmajā variantā būtu 4 pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīcas, bet 13 kļūtu par aprūpes centriem. Otrajā variantā 18 slimnīcas ierindotu pirmajā līmenī. Taču nav īstenots ne viens, ne otrs variants. Slimnīcām kopumā ļauts darīt to pašu, ko līdz šim. Dažām pat nedaudz vairāk.
Ministru prezidents un veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis (ZZS) atzīst, ka bijis ļoti spēcīgs spiediens no slimnīcu aizstāvju puses: «Aiz katras slimnīcas direktora kāds var nostāties, veselas Saeimas delegācijas aizbrauc, piemēram, aiz katra mēra kāds nostājas. Un tajā brīdī saproti: vai nu tu neej līdz galam, kārtējo reizi paraud un pasaka, kas ir vainīgs, un apstādina, vai ej uz maksimālu iespēju. Šobrīd tas bija maksimāli iespējamais ar iestrādni, ka pēc pusotra gada pārbauda, vai īstenojas,» saka Kučinskis.
Vairāku slimnīcu pārstāvji «de facto» apliecina, ka viņiem pēc būtības nekas nemainās un piešķirtais līmenis ir atbilstošs tam pakalpojumu apjomam, par kuru jau šobrīd tiek slēgts līgums ar valsti.
Pēc pusotra gada slimnīcām gan būs jāpierāda, ka tās šajā laikā strādājušas tādā kvalitātē un apjomā, kā paredz viņām šobrīd piešķirtais līmenis un kā tās apņēmušās strādāt. Veselības ministrijas vadība atzīst, ka ne visām slimnīcām piešķirtais līmenis ir pamatots. Taču pēc 2019.gada beigām gan no pārmaiņām izlocīties būšot grūti. Piemēram, ja jābūt sešiem speciālistiem, nekādi aizbildinājumi nederēs.
«Mēs arī pēc pusotra gada gribēsim ļoti skaidri šos sešus speciālistus redzēt. Lai nav tā, ka speciālista nebija, tad mēs nevarējām to piesaistīt, tad mums saplīsa tas aparāts, tad mums nebija vēl kaut kas. Jo slimnīca ir apņēmusies, ka viņai šie seši speciālisti būs, jo slimnīcas pašas ir izvērsušas lielu aktīvu kampaņu par to, ka viņam ir jāpaliek konkrētajā līmenī, neskatoties uz to, ka mēs arī savstarpējās sarunās argumentējām, ka īsti jau pamatojums līdz galam tur nav,» saka Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Nākamais mēģinājums sakārtot mazāko slimnīcu tīklu būs nākamā gada otrajā pusē. Savukārt Eiropas naudu slimnīcu atbalstam gan dala jau tagad, atbilstoši slimnīcu izcīnītajam līmenim. Un tie ir no 330 tūkstošiem pirmajā līmenī līdz 1,1 miljonam trešajā. Šoreiz ministrija sola sekot līdzi investīcijām, lai tās noderētu pat tad, ja slimnīcas darba apjoms sašaurināsies.