Koalīcija vienojusies saglabāt Latvijas pilsonību kinooperatora Slapiņa bērniem

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Valdošās koalīcijas politiķi pirmdien vienojušies barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem tomēr saglabāt Latvijas pilsonību, neraugoties uz to, ka viņiem ir arī Krievijas pilsonība, pastāstīja nacionālās apvienības «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Viņš norādīja, ka dubultpilsonības saglabāšana Slapiņa bērniem bija nacionālās apvienības iniciatīva, bet koalīcijas partneri pret to neiebilda.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem apstiprināja, ka koalīcijā ir atbalsts, lai mainītu 2015.gada valdības lēmumu, ar kuru Slapiņa bērnu lūgums tika neatbalstīts. Ja lēmuma projektu paspēs sagatavot, tad valdība šo jautājumu varētu skatīt jau rīt.

Dzintars piebilda, ka, 2015.gadā pieņemot lēmumu, valdība varētu būt pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumu, kas ir visnotaļ birokrātisks. Toreiz netika izmantots Pilsonības likuma pants, kas pieļauj iespēju valdībai izdarīt izņēmumu valsts politisko interešu vārdā. Savukārt, šajā gadījumā šāds izņēmums būtu piemērojams, uzsvēra politiķis.

«Vienotības» priekšsēdētājs Arvils Ašeradens sacīja, ka šis ir vienprātīgs koalīcijas lēmums - ļaut Slapiņa bērniem saglabāt Latvijas pilsonību.

Kā ziņots, vēl Laimdotas Straujumas (V) valdība pirms diviem gadiem noraidījusi Slapiņa bērnu - 32 gadus vecās Annas un 26 gadus vecā Andra - lūgumu saglabāt dubultpilsonību, un tagad jautājums nonācis izlemšanai tiesā, vēsta laikraksts «Diena».

«Ņemot vērā mūsu tēva nopelnus Latvijas labā, kā arī to, ka Krievijas pilsonības zaudēšanas gadījumā mūsu darba tiesības Krievijā būs būtiski ierobežotas un mums faktiski būs liegta iespēja te strādāt, mēs lūdzam Ministru kabinetu atļaut mums saglabāt Latvijas pilsonību, no kuras mēs negribam atteikties kā sava tēva bērni un kā Latvijas patrioti,» 2014.gada decembrī toreizējai valdības vadītājai Straujumai rakstījuši jaunieši.

Gadu vēlāk, 2015.gada 3.novembrī, valdība noraidījusi šo lūgumu. «Diena» noskaidrojusi, ka valdība atbalstīja attiecīgu iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) virzītu rīkojuma projektu. Jautājumam esot bijis ierobežotas pieejamības statuss, jo tas skar konkrētas personas, tomēr pēc būtības tas neesot apspriests pat valdības sēdes slēgtajā daļā. Kā lēmumprojekts, pret kuru saskaņošanas procesā neviens nav iebildis, tas automātiski bez debatēm pieņemts kopējā lēmumu paketē.

Visiem ministriem gan ir iespēja iepazīties ar dienaskārtības jautājumiem un rosināt diskusiju. No valdības sēdes publiski pieejamā protokola redzams, ka todien sēdē piedalījās un konkrēto lēmumu atbalstīja pa pieciem valdības locekļiem no «Vienotības» un Zaļo un zemnieku savienības, kā arī divi Nacionālās apvienības ministri. Deviņi no viņiem ir ministri arī šobrīd Māra Kučinska (ZZS) valdībā.

Pēc valdības noraidošā lēmuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pērnā gada 17.janvārī nolēmusi abiem Slapiņa pēctečiem Latvijas pilsonību atņemt. Savukārt viņi lēmumu pārsūdzējuši tiesā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu