Deputāti gaidīs Tiesībsarga ziņojumu par situāciju Latvijas psihoneiroloģiskajās slimnīcās, kurās ārstējas bērni

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Deputāti apņēmušies sagaidīt Tiesībsarga biroja ziņojumu par situāciju visās Latvijas psihoneiroloģiskajās slimnīcās, kurās ārstējas bērni un jaunieši, šodien norādīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka pēdējā laikā sabiedrību satraucis psihoneiroloģiskajā slimnīcā «Ainaži» notiekošais. Laizāne uzsvēra, ka patlaban galvenais ir rast risinājumu trūkumiem, kas tika izgaismoti pārbaudē.

Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere atgādināja, ka bērnu psihiatrijas joma tiesībsarga darbā nav jauna, jo tai tiek pievērsta uzmanība jau kopš 2011.gada. Ja iepriekš šai jomai tiesībsargs pievērsās pēc savas iniciatīvas, tad tagad tiek saņemti vairāki iesniegumi par bērnu tiesību pārkāpumiem «Ainažos».

Tādēļ tiesībsargs šogad nolēma veikt pārbaudes visās sešās slimnīcās Latvijā, kur ārstējas bērni, sākot ar «Ainažiem», jo par to saņemtas sūdzības. Tiesībsarga biroja pārstāvji slimnīcu apmeklēja trīs reizes, konstatējot smagus pārkāpumus, tostarp ārstniecības trūkumu.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka personāla trūkums nav tikai «Ainažu» problēma - VM gadiem uzsver, ka nozarē ir finansējuma trūkums, tāpēc ir grūti piesaistīt speciālistus, tostarp bērnu psihiatrijā. Viņa gan atgādināja, ka šogad ievērojami palielināts nozares finansējums, pusi no tā novirzot mediķu atalgojumam.

«Domājot par «Ainažiem», jāskatās, vai tā ir sistēmiska problēma. Domāju, ka «Ainažu» problēma nav attiecināma uz pārējām slimnīcām,» teica Mūrmane-Umbraško, piebilstot, ka pagājušajā nedēļā ministrijā tika sasaukti visu psihoneiroloģisko slimnīcu vadītāji, kuri ziņojuši, ka viņu vadītajās ārstniecības iestādēs viss tiekot nodrošināts. «Konkrētie gadījumi jārisina atsevišķi,» sacīja ministrijas pārstāve.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra pārstāve Iveta Ķiece pauda, ka viņas pārstāvētā slimnīca no 29.janvāra veic atbalsta funkcijas «Ainažiem». Taču tas, kā viņa skaidroja, ir īstermiņa risinājums, jo speciālistu, īpašu bērnu psihiatru, trūkst visā Latvijā.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Inga Krastiņa uzsvēra, ka inspekcija pārbaudes veic tikai pēc saņemtām sūdzībām, un pērn saņemta tikai viena sūdzība, kas bija iespējamu vardarbību «Ainažos». Veicot pārbaudi, informācija par vardarbību pret konkrēto bērnu neapstiprinājās, piebilda Krastiņa.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzsvēra, ka ir ērti no silta kabineta kritizēt «Ainažu» speciālistus. «Cilvēki tagad baidās iet uz ielas, jo avīzē viņi nosaukti par bērnu spīdzinātājiem. Domāju, ka viņi tur strādā godprātīgi, ne tuvu ne par Rīgas algām,» teica Apinis.

Apinis gan atzina, ka tiesībsargam ir liela daļa taisnības, bet Apiņa uzdevums ir aizstāvēt kolēģus.

Deputāte Iveta Čigāne (Par!/V) uzsvēra, ka nedrīkst slēpties aiz lozungiem par naudas trūkumu, jo, viņasprāt, izgaismotā situācija «Ainažos» ir milzīga nesaimnieciskuma piemērs. «Šī vienkārši ir ļoti slikti vadīta iestāde,» vērtēja Čigāne.

Arī politiķis Augusts Brigmanis (ZZS) pauda, ka nepieciešams rast risinājumus situācijai, raugoties arī uz visu psihoneiroloģisko slimnīcu stāvokli kopumā.

Piekrītot, ka situācija jārisina, deputāts Boriss Cilevičs (S) gan atzina, ka viņam neesot ne jausmas, kā vajadzētu rīkoties. «Vai mums ir skaidrs, kādam jābūt pareizam modelim?» vaicāja Cilevičs.

Laizāne pauda, pavasarī uz sēdi atkārtoti būtu aicināmi Veselības ministrijas pārstāvji, lai viņi varētu informēt par padarīto trūkumu novēršanā.

Grāvere skaidroja, ka Tiesībsarga birojs šogad izvērtēs visas šāda tipa slimnīcas un, ja būs konstatēti pārkāpumi, par tiem informēs atsevišķi.

Laizāne uzsvēra, ka komisija tāpat gaidīs tiesībsarga atzinumus par kopējo situāciju psihoneiroloģiskajās slimnīcās, lai pēc tam rastu risinājumus iespējamiem sistēmiskiem trūkumiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu