Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm mainīja pirms diviem gadiem Laimdotas Straujumas (V) vadītā Ministru kabineta pieņemto lēmumu noraidīt barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērnu lūgumu ļaut viņiem saglabāt dubultpilsonību.
Valdība atļauj barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Slapiņa bērniem saglabāt dubultpilsonību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības sēdes žurnālistus informēja, ka ministri vienbalsīgi un bez domstarpībām pieņēma lēmumu atjaunot Slapiņa bērniem Latvijas pilsonību, ņemot vērā viņu tēva nopelnus valsts neatkarības atjaunošanā.
Pēc premjera teiktā, tagad šis jautājums tiks nodots Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetencē.
Pirmdien valdošās koalīcijas politiķi vienojās kinooperatora Slapiņa bērniem Annai un Andrim Slapiņiem tomēr saglabāt Latvijas pilsonību, neraugoties uz to, ka viņiem ir arī Krievijas pilsonība.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka 2015.gada 3.novembra sēdē, kurā tika noraidīts Slapiņa bērnu lūgums saglabāt dubultpilsonību, piedalījās deviņi ministri, kuri turpina darbu arī esošajā valdībā, proti, ministri Edgars Rinkēvičs (V), Jānis Reirs (V), Rihards Kozlovskis (V), Raimonds Bergmanis (ZZS), Jānis Dūklavs (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) un Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Straujuma aģentūrai LETA pagaidām nav komentējusi minētā lēmuma iemeslus. Tomēr pirmdien pēc koalīcijas lēmuma mainīt viņas laikā lemto Straujuma sociālajā tīklā «Twitter» rakstīja: «Lēmums saglabāt pilsonību kinooperatora Slapiņa bērniem ļaus viņiem saglabāt saikni ar tēva dzimteni. Ja pilsonības piešķiršanai būs nepieciešams atsevišķs likums Saeimā, es noteikti balsošu «par«».
Kā ziņots, par 2015.gadā pieņemto valdības lēmumu pirmdien ziņoja laikraksts «Diena», kas noskaidrojis, ka valdība atbalstīja attiecīgu iekšlietu ministra Kozlovska virzītu rīkojuma projektu. Jautājumam esot bijis ierobežotas pieejamības statuss, jo tas skar konkrētas personas, tomēr pēc būtības tas neesot apspriests pat valdības sēdes slēgtajā daļā. Kā lēmumprojekts, pret kuru saskaņošanas procesā neviens nav iebildis, tas automātiski bez debatēm pieņemts kopējā lēmumu paketē.
Visiem ministriem gan ir iespēja iepazīties ar dienaskārtības jautājumiem un rosināt diskusiju. No valdības sēdes publiski pieejamā protokola redzams, ka todien sēdē piedalījās un konkrēto lēmumu atbalstīja pa pieciem valdības locekļiem no «Vienotības» un Zaļo un zemnieku savienības, kā arī divi Nacionālās apvienības ministri. Deviņi no viņiem ir ministri arī šobrīd Māra Kučinska (ZZS) valdībā.
Pilsonības likums Slapiņu gadījumā ļautu saglabāt gan Latvijas, gan Krievijas pilsonību, ja Ministru kabinets būtu devis tādu atļauju «atbilstoši svarīgām valsts interesēm».
Pēc valdības noraidošā lēmuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pērnā gada 17.janvārī nolēma abiem Slapiņa pēctečiem Latvijas pilsonību atņemt. Savukārt viņi lēmumu pārsūdzēja tiesā.
Barikādes Rīgā ilga no 13.janvāra līdz 27.janvārim. To laikā bojā gāja Roberts Mūrnieks, 20.janvāra milicijas īpašo uzdevumu vienības (OMON) uzbrukumā Iekšlietu ministrijai tika nošauti iekšlietu darbinieki Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, režisors Slapiņš, skolnieks Edijs Riekstiņš, vēlāk no gūtajiem ievainojumiem mira kinooperators Gvido Zvaigzne. 21.janvārī Vecrīgā barikāžu celtniecības laikā bojā gāja Ilgvars Grieziņš.