Jaunieši internetā visbiežāk meklē izklaidi vai pavada laiku tur bezmērķīgi

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ekrānšāviņš

Vairums bērnu un jauniešu vecumā no 9 līdz 16 gadiem ik dienu lieto internetu ne mazāk kā trīs stundas, turklāt mērķis lielākoties ir izklaide vai arī bezmērķīga klejošana interneta portālos. Tas secināts Latvijas bērnu un pusaudžu medijpratības pētījumā.

Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele informē, ka lielais interneta patēriņš mūsdienās ir saprotams, taču liela daļa šā laika netiek pavadīts jēgpilni, jo tikai 23% aptaujāto jauniešu informāciju internetā meklē mācību nolūkos.

Līderis ir youtube platforma, kurā jaunieši pavada vairāk nekā piecas stundas dienā, skatoties dažādus video un klausoties dziesmas, turklāt 43% skatās arī slavenību un vlogeru veidotos materiālus. «Ir jāsaprot, ka šie cilvēki nav žurnālisti. Viņi neveido materiālus, sabalansējot viedokļus un vadoties pēc ētikas kodeksiem, turklāt nereti viņu publicētie materiāli ir apmaksāti. Problēma ir tā, ka ne visiem jauniešiem ir skaidra izpratne, kā darbojas sociālie mediji un kā darbojas reklāmas internetā,» akcentē Klinta Ločmele.

Pētījumā tika veikts arī sociāls eksperiments, lai uzzinātu, kāda ir slavenību, blogeru un vlogeru loma jauniešu dzīvē un cik viņi ir gatavi iesaistīties viedokļu līderu aktivitātēs. Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska stāsta: ja tiek uzdots jautājums, uz kuru jāatbild tikai ar vienu vārdu un kam jāvelta tikai dažas sekundes, tad atbilžu ir diezgan daudz. Jo laiks ir vairāk jāvelta kādai aktivitātei, jo līdzdalība ir mazāka.

Maija Katkovska uzsver, ka viens no aspektiem, par ko jāaizdomājas jauniešiem, ir fakts, ka blogeri un vlogeri, instagram zvaigznes mēdz reklamēt arī preces un pakalpojumus. Un bažas rada fakts, ka daļa jauniešu nesaprot, kā pelna viņu viedokļu līderi, līdz ar to bieži viņu paustā informācija tiek uztverta kā svēta patiesība.

Bērni un pusaudži ziņas attiecina uz saviem vecākiem un vecvecākiem, - paši tās tradicionālajos medijos lasa ļoti reti, tāpēc ir raizes par jauniešu spēju atšķirt viltus ziņas no īstām. «Jaunieši ziņas izlasa vai noskatās, ja, piemēram, ir aizgājuši ciemos pie vecmammas vai arī atvēruši portālu e-klase, kur tās parādās. Apzināti ziņas lasa tikai neliela daļa pusaudžu,» secina KM pārstāve. Tai pašā laikā viņa mudina pašiem sevi atcerēties 15 vai 16 gados, kad ziņas par politiku nebija dzīves prioritāte, taču viņa uzsver, ka jādomā, kā piesaistīt jauno paaudzi ziņām, lai tad, kad viņi 18 gadu vecumā ies pie vēlēšanu urnām, viņiem būtu pietiekama zināšanu bāze un izpratne, par ko atdot savu balsi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu