Lai saprastu, vai viņi nav palikuši parādā valstij, 90% iedzīvotāju nāksies obligāti iesniegt gada ienākumu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Viticamāk, nodokļu reformas rezultātā gada beigās izrādīsies, ka darba ņēmējiem nodoklis būs jāpiemaksā no saviem līdzekļiem, uzskata Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA).
To darba ņēmēju, kuri pelna apmēram 1000 līdz 2000 eiro mēnesī, ienākumi pēc nodokļu reformas mazliet samazināsies.
Piemēram, ja cilvēks līdz šim neto («uz rokas») saņēma 1200 eiro, tad turpmāk viņš saņems nedaudz mazāk.
Apmēram šāda ir kopaina, kas veidosies pēc nodokļu reformas. Mazo algu saņēmēji būs ieguvēji, savukārt cilvēki, kuri saņem lielās algas – virs 55 000 gadā, tikpat kā neko nezaudēs.
LRGA izpilddirektore Svetlana Šemele-Baikova nodokļu reformu vērtē piesardzīgi, sakot, ka tai ir ieguvumi, jo tā ir vērsta uz to, lai pieaugtu mazās algas. Problēma ir algu aprēķina sarežģītībā un papildu slogā, kas tiek uzlikts mazajiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajām personām.
Viena no būtiskākajām izmaiņām ir progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN). IIN likmes aprēķins paredz trīs likmes darba ienākumam – 20% ienākumam līdz 20 004 eiro, 23% – no 20 004,01 līdz 55 000 un 31,4% - no 55 000 eiro gadā un lielākiem ienākumiem.
Savukārt iespējamais parāds, kas var izveidoties gada beigās, saistīts ar jauno, sarežģīto algas aprēķināšanas kārtību, skaidro Šemele-Baikova. «Ir prognozējamais neapliekamais minimums, kas tiek aprēķināts uz vēsturisko datu pamata. Otrkārt, ir progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kura likme veidojas no ienākumu apjoma. VID janvārī katram darba devējam individuāli ir paziņojis katras fiziskās personas prognozējamo neapliekamo minimumu, ko darba devējs piemēros no janvāra līdz jūlijam. Augsta sākumā, balstoties uz vēsturiskajiem datiem, VID katram paziņos jaunu prognozējamo neapliekamo minimumu. Tātad no augusta līdz decembrim tiks piemērota jaunā prognozējamā neapliekamā minimuma likme. Aprēķinot darbiniekam algu, tiek piemērots prognozējamais neapliekamais minimums, kas ietekmē IIN summu, kura tiek ieturēta no algas. Var sanākt, ka avansā tiek samaksāts mazāks IIN. Rezultātā var izveidoties situācija, ka nāksies piemaksāt IIN.»
Šemele-Baikova skaidro, ka darba ņēmējs nevar zināt, jāpiemaksā viņam kaut kas vai ne.
To iespējams noskaidrot, tikai iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju.
Deklarācija būs jāiesniedz 2019. gadā no marta līdz jūnijam.
Pašnodarbinātajām personām, kas nopelna no 50 līdz 430 eiro mēnesī, ir jāveic sociālā iemaksa pensijas apdrošināšanai 5% apmērā. Ja ienākumi pārsniedz 430 eiro, jāveic sociālās iemaksas 32,15% apmērā no jebkura iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu, un 5% pensijas apdrošināšanas iemaksu no noteiktās starpības starp faktiskajiem ienākumiem un iemaksu objektu, no kura cilvēks izvēlējies maksāt sociālās iemaksas.
