Piektajā daļā no pagājušajā gadā «dabas skaitīšanas» laikā ekspertu apskatītajām zālāju teritorijām konstatēti bioloģiski vērtīgi zālāji, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Bioloģiski vērtīgos zālājus konstatē piektajā daļā no «dabas skaitīšanā» apskatītajām teritorijām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pagājušajā nedēļā pārvalde izsūtījusi apmēram 5000 vēstuļu tiem zemju īpašniekiem, kuru īpašumos 2017.gadā ir konstatēti bioloģiski vērtīgi zālāji, informējot arī par iespēju pieteikties Lauku atbalsta dienestā, lai saņemtu atbalsta maksājumus par pareizu zālāju apsaimniekošanu, ja bioloģiski vērtīgā zālāja platība pārsniedz 0,3 hektārus.
Kopumā «dabas skaitīšanā» pērn apsekota teritorija gandrīz 57 000 hektāru platībā, kurā potenciāli bija iespējami bioloģiski vērtīgi zālāji. No apsekotās platības tikai 22% atzīti par Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamu zālāju biotopu, skaidroja pārvaldē.
«Eiropā un Latvijā tradicionāli apsaimniekotas zālāju platības pēdējos 50 gados ir kļuvušas par lielu retumu, tāpēc aicinām īpašniekus saglabāt un uzturēt esošos zālājus,» sacīja DAP ģenerāldirektors Juris Jātnieks. Lai zālājā saglabātos liela sugu daudzveidība, nepieciešama tā apsaimniekošana - pļaušana ar siena novākšanu vai noganīšana. Nav vēlama nopļautā zālāja sasmalcināšana un atstāšana uz lauka. Savukārt, ja zālājs vispār netiek apsaimniekots, tas aizaug ar krūmiem vai kokiem un šis vērtīgais biotops ir zudis, viņš skaidroja.
Projekta vadītāja Irisa Mukāne norādīja, ka zinātnieki dabisko pļavu un ganību bioloģisko daudzveidību vērtē tikpat augstu kā tropiskos lietus mežus, jo nevienā citā ekosistēmu veidā nav novērots tik liels augu sugu piesātinājums - Latvijā vienā kvadrātmetrā ir konstatētas apmēram 50 augu sugas, savukārt 15 putnu sugām, piemēram, ķikutam, mērkaziņai un griezei, dabiskie zālāji ir vienīgā ekoloģiski ilgtspējīgā ligzdošanas dzīvotne. Vēl 34 putnu sugas tajos regulāri ligzdo un 30 sugas regulāri barojas ligzdošanas sezonas laikā. Trešdaļa no aptuveni 14 000 Latvijā zināmo bezmugurkaulnieku sugu, piemēram, pļavu dižsienāzis, parkšķis, dažādas dienastauriņu sugas, atkarīgas no zālājiem, uzsvēra projekta vadītāja.
Pārvaldē vērsa uzmanību, ka aktualizētā informācija par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, kā arī informācija par citām dabas teritorijām un tajās sastopamajām vērtībām ir pieejama dabas datu pārvaldības sistēmā «Ozols».
Biotopu apzināšana norit ES Kohēzijas fonda projekta «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» jeb «dabas skaitīšanas» ietvaros. Dzīvotņu apzināšana ilgs līdz 2019.gada nogalei un šajā laikā DAP uzdevumā eksperti veic aizsargājamo biotopu inventarizāciju gan valsts, gan privātajās zemēs. Tikai pēc pilnīgas iegūtās informācijas apkopošanas varēsim spriest par dzīvotņu izplatību un stāvokli valstī vai kādā konkrētā novadā.