Lai samazinātu normatīvo aktu skaitu, kā arī nodrošinātu to rūpīgu izvērtēšanu, ieteicams samazināt steidzamības kārtā virzāmo normatīvo aktu projektu skaitu, informatīvajā ziņojumā par faktisko situāciju un risinājumiem minēto dokumentu skaita samazināšanai vērtē Tieslietu ministrija (TM).
Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka, pieaugot normatīvo aktu skaitam, paaugstinājies arī to grozījumu skaits, kas aizvien vairāk apgrūtina normu piemērošanu un mazina iespēju veidot stabilu tiesu praksi. Pagājušajā gadā tika apstiprināti 269 jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi, kā arī 523 noteikumu grozījumi, savukārt vēl Saeimā pieņemti 50 jauni likumi, kā arī 222 likumu grozījumi.
Statistikas dati par normatīvo aktu jaunrades tendencēm liecina, ka «normatīvisma plūdi» pārsvarā nav saistīti ar Eiropas Savienības prasību izpildi, bet gan ar politisko situāciju valstī un nacionālajām paražām normatīvo aktu sagatavošanā, jo rekordliels normatīvo aktu skaits tika pieņemts 2009.gadā krīzes laikā, kā arī 2013.gadā saistībā ar nacionālo normatīvo aktu pielāgošanu eiro ieviešanai.
Kaut arī kopējais izdoto normatīvo aktu un to grozījumu skaits pēdējo gadu laikā ir sarucis, 2016. un 2017.gada statistika atkal uzrāda pieaugumu - kopējais izdoto likumu un MK noteikumu skaits 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājās par aptuveni deviņiem procentpunktiem, savukārt 2017.gadā - par aptuveni trim procentpunktiem.
Ministrija secinājusi, ka, neraugoties uz īstenotiem politiskajiem, metodoloģiskajiem un izglītojošiem pasākumiem, normatīvo aktu skaits pēdējos gados turpina pieaugt, kas norāda uz nepieciešamību turpināt meklēt risinājumus normatīvisma samazināšanai.
Lai situāciju labotu, tika atbalstīti vairāki politiski pasākumi, sniedzot ieteikumus normatīvo aktu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanai. Vienlaikus atbalstīti arī metodoloģiskie, izglītojošie un citi atbalsta pasākumi, izveidojot Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatu, dokumentu sagataves, normatīvā akta projekta atbilstības pārbaudes testu un citus. Tāpat, lai nodrošinātu efektīvāku valsts pārvaldes tiesību aktu projektu izstrādes, saskaņošanas un kontroles procesu, kā arī valdības lēmumu pieņemšanas un sēžu vadības procesu, Valsts kanceleja sākusi darbu pie Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveides, ko plānots pabeigt līdz 2020.gada beigām.
Vienlaikus, aplūkojot spēkā esošo tiesisko regulējumu normatīvo aktu projektu sagatavošanas jomā, TM secinājusi, ka priekšnosacījumi koordinētam un kvalitatīvam normatīvo aktu jaunrades procesam ir radīti, tomēr šīs kompetences un procedūras nereti netiek ievērotas vai tiek ievērotas formāli. Tādējādi TM ieskatā normatīvisma problēmas cēlonis drīzāk meklējams tiesību normu piemērošanā un normatīvo aktu izstrādes paražās, nevis tiesiskā regulējuma nepilnībās vai metodoloģiskās palīdzības trūkumā.
TM uzsver, ka normatīvo aktu jaunrades procesā ļoti svarīga ir iesaistītā personāla kvalifikācija, tāpēc nepieciešams ieguldīt šo cilvēkresursu kvalifikācijas paaugstināšanā, kā arī veicināt viņu tiesisko apziņu un atbildības sajūtu par sava darba kvalitāti.
Tomēr tiesiskās apziņas celšana TM ieskatā ir svarīga ne tikai valsts institūciju ierēdņu un darbinieku vidū, bet arī sabiedrībā kopumā, ko pakāpeniski iespējams panākt ar ilgtermiņa stabilu politiku, kas balstās uz sadarbību un dialogu starp valsts varas institūcijām un sabiedrību. Informatīvajā ziņojumā pausta pārliecība, ka sabiedrības tiesiskās apziņas celšanā svarīga loma ir arī vispārējās izglītības programmu saturam, no mazotnes stiprinot izpratni par indivīda lomu valsts un tiesiskās vides veidošanā. Tādēļ būtu lietderīgi pievērst uzmanību arī vispārējās izglītības programmu standartos ietvertajām prasībām.
Ministrijā novērots, ka pastāvošā normatīvo aktu jaunrade liecina, ka joprojām ir vērojama tendence veidot ļoti detalizētu regulējumu, kura piemērošanā neizbēgami atklājas neapzināti robi. Tādēļ normatīvo aktu jaunradē mērķtiecīgi būtu jāveicina vispārīgāka regulējuma izstrāde detalizēta regulējuma vietā. Tāpat netiešu, bet būtiska ir arī tiesībsargājošo un izpildvaras iestāžu spēja piemērot regulējumu, izpratne par tiesību avotiem un to piemērošanas principiem.
Lai mazinātu normatīvismu, TM iesaka izvairīties no regulējuma sadrumstalošanas par vienu un to pašu jautājumu starp vairākiem viena līmeņa normatīvajiem aktiem, pārliekas detalizācijas regulējumā, tā vietā cenšoties veidot regulējumu pēc iespējas vispārīgāku un tādējādi visaptverošāku. Tāpat ieteikts izvairīties no pārāk biežiem grozījumiem.
Vienlaikus ir rūpīgi jāvērtē normatīvā akta nepieciešamība, izskatot, vai pastāv problēma, vai ar normatīvo aktu šo problēmu ir iespējams atrisināt, vai problēmu ir iespējams atrisināt citādi, vai normatīvā akta izstrāde ir efektīvākais risinājums, vai prasības un izmaksas ir samērīgas ar ieguvumiem. Šo izvērtējumu TM mudina atspoguļot normatīvā akta projekta anotācijā, lai saskaņošanas procesā iesaistītajām institūcijām būtu iespēja pārliecināties, ka izvērtējums par regulējuma nepieciešamību ir veikts.
TM ieskatā ir ieteicams samazināt arī steidzamības kārtā virzāmo normatīvo aktu projektu skaitu. Papildus ieteicams izvairīties no tādu jautājumu noregulēšanas ārējos normatīvajos aktos, kurus var regulēt iekšējā normatīvajā aktā vai metodiskajos materiālos.
Visbeidzot, normatīvisma mazināšanas nolūkā nopietna uzmanība ir jāpievērš sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai normatīvā akta projekta izstrādes procesā, uzskata TM. Sabiedrības līdzdalībai normatīvo aktu izstrādē ir būtiska nozīme normatīvo aktu kvalitātes nodrošināšanā, jo tā palīdz pārliecināties, ka adresātiem regulējums būs saprotams, palīdz izvērtēt regulējuma efektivitāti, samērīgumu, iespējamās alternatīvas, palīdz atklāt regulējuma «blaknes», nodrošina iespēju līdzdarboties valsts pārvaldē, kā arī mazina plaisu starp valsts varu un sabiedrību, pārliecināta TM.
Tādēļ, kā uzsver TM, sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai normatīvo aktu izstrādes procesā nevajadzētu pieiet formāli, aprobežojoties ar informācijas par sabiedrības līdzdalības iespējām publicēšanu iestādes mājaslapā. Sabiedrības līdzdalības veicināšanai ieteicams rīkoties proaktīvi, meklējot efektīvākos veidus, kā informēt sabiedrību par projekta izstrādi un noskaidrot sabiedrības viedokli par iespējamiem efektīvākiem risinājumiem konstatētajai problēmai, norāda TM.
