Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Ģenerālprokuratūra izvērtēs Lejas un KNAB lēmumus izbeigt «oligarhu lietu»

Foto: Evija Trifanova/LETA

Ģenerālprokuratūra uzdevusi amatā augstākam prokuroram izvērtēt Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Māra Lejas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) savulaik pieņemtos lēmumus par tā dēvētās «oligarhu lietas» izbeigšanu, noskaidroja aģentūra LETA.

Tā dēvētā «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisija aicināja Ģenerālprokuratūru izveidot tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju komisiju un veikt resorisko pārbaudi par «oligarhu lietas» sākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecīgo amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību.

Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka teica, ka atbilstoši Kriminālprocesa likumam ar resorisko pārbaudi šī likuma izpratnē saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras.

Ievērojot šīs normas prasības, resoriskā pārbaude konkrētās lietas izmeklēšanas gaitas izvērtēšanai nav piemērojama.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ģenerālprokuroram Ērika Kalnmeieram nav tiesības izveidot starpinstitucionālu komisiju resoriskās pārbaudes veikšanai.

Eiduka atgādināja, ka uzraudzību par kriminālprocesa izmeklēšanu veica Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, tāpēc Ģenerālprokuratūra uzdevusi amatā augstākam prokuroram veikt pārbaudi par kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā pieņemto lēmumu, tai skaitā par lietas izbeigšanu, pamatotību.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā «oligarhu lietā» tika izveidota 2017.gada jūlijā. Janvāra vidū Saeimā tika izskatīts komisijas ziņojums par izmeklēšanas rezultātiem.

Jau ziņots, ka viesnīcā «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts. Leja, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma 2015.gadā izbeigt «oligarhu lietu» daļā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu («Latvijai un Ventspilij»), jo viņa darbībās netika saskatīts Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs. Šāds lēmums tika pieņemts arī attiecībā uz ekspolitiķi Aināru Šleseru. Tāpat ar Lejas piekrišanu KNAB 2016.gada nogalē nolēma izbeigt «oligarhu lietas» atlikušo daļu, jo nebija izdevies pierādīt personu vainu un nebija iespējams savākt papildus pierādījumus.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā «Ir» tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras kā apgalvo žurnāls tika noklausītas oligarhu lietā.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume pērn oktobrī aģentūrai LETA norādīja, ka nevar pateikt vai žurnālā «Ir» publicētās sarunas ir autentiskas, jo nav ekspertīzes un «izejas materiāla» - informācija, kas bija plašsaziņas līdzekļa rīcībā. Turklāt žurnāls atteicies šādu informāciju izsniegt.

Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai oligarhu lietai. Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kriminālprocesus.

Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Dienesta pārbaudes secinājumus KNAB nosūtīja Drošības policijai, taču šīs iestāde joprojām neatklāj, kādā veidā tiek izvērtēts šis slēdziens.

0 Komentāri