Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) un partijas «Vienotība» deputātu rosinātos likuma grozījumus liegt tiesības Saeimas vēlēšanās kandidēt arī bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) informatoriem.
Pašlaik ir noteikts, ka piedalīties Saeimas vēlēšanās liegts personām, kas ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki. Šo normu paredzēts papildināt, nosakot, ka tas liegts arī VDK informatoriem.
Normatīvajos aktos ir definēts, ka VDK informatori ir personas, kuras, nebūdamas drošības komitejas darbinieki, apzināti sadarbojušās ar to, lai slepeni sniegtu informāciju par citām personām vai izpildītu citus VDK uzdevumus. Par informatoriem tiek atzīsti VDK aģenti, rezidenti, konspiratīvo dzīvokļu turētāji un uzticības personas.
Parlamenta deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka šīs izmaiņas īpaši nepalielinās Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) darba apjomu.
Politiķis norādīja, ka tam nebūs nepieciešams papildus finansējums. Viņš skaidroja, ka tāpat kā pašlaik tas ir noteikts attiecībā uz VDK štata darbiniekiem, arī attiecībā uz informatoriem sadarbības fakts ar drošības komiteju, ja persona pati to neatzīs, būs jākonstatē tiesā.
Atbilstoši likumam, gadījumā, ja tiesa šo faktu konstatēs pēc tam, kad deputāts būs ievēlēts Saeimā, parlaments varēs lemt par viņa izslēgšanu no Saeimas sastāva, pauda Jansons.
Kā ziņots, Saeima februārī nodeva izskatīšanai komisijās līdzīgu likumprojektu, kas attieksies uz pašvaldību vēlēšanām. Likumprojekts paredz liegt tiesības pašvaldību vēlēšanās kandidēt arī bijušās VDK aģentiem un ziņotājiem. Šo grozījumu iniciators pašvaldību vēlēšanu likumā ir deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV).
