Latvijā plānots noteikt patlaban nozīmīgo biodrošības pasākumu kopumu mežacūku medībās, lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatīšanos un novērstu slimības ierosinātāja nokļūšanu no mežacūkām uz mājas cūkām, liecina Ministru kabineta (MK) noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu medībās, kas ceturtdien nodoti starpinstitūciju saskaņošanai.
Zemkopības ministrija (ZM) norāda, ka Eiropas Savienībā (ES) ir izstrādāta ĀCM stratēģija, kurā ir noteiktas arī minimālās biodrošības prasības attiecībā uz medījumiem un medniekiem. Eiropas Komisija (EK) savā tīmekļa vietnē ir norādījusi, ka šo vadlīniju pamatā ir EK 2003. gada 26. maija lēmums, ar ko apstiprina ĀCM diagnostikas rokasgrāmatu, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) ekspertu atzinumu par klasiskā cūku mēra kontroli un izskaušanu mežacūkām un EFSA ekspertu atzinumu par ĀCM. Lai ES austrumu daļas ĀCM stratēģijā noteiktās minimālās biodrošības prasības varētu piemērot attiecībā uz medījumiem un medniekiem Latvijā, tās prasības būtu jāiekļauj attiecīgajos MK noteikumos.
Tāpēc ir izstrādāti MK noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu medībās, kas nosaka medījamo savvaļas dzīvnieku sugām, kategorijām un populācijām piemērojamo biodrošības pasākumu kopumu, kas pagaidām attiecināms tikai uz mežacūkām, kā arī vispārīgās biodrošības prasības mežacūku medībās un darbībās ar nomedītajiem dzīvniekiem un papildu biodrošības prasības darbībās ar nomedītajiem dzīvniekiem tajās teritorijās, kurās noteikti dzīvnieku infekcijas slimības ierobežojumi.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka krūšu un vēdera dobuma orgānu izņemšanas laikā un medījuma apstrādes laikā izmanto šim procesam paredzētu aizsargapģērbu. Aizsargapģērbs ir priekšauts, ko var lietot gan vienu reizi, gan vairākkārt un kas aizstāj, nosedz vai pasargā personisko apģērbu. Aizsargapģērbs ir nepieciešams, lai aizsargātu no iespējamā bioloģiskā riska vai no infekcijas ierosinātāja pārneses no apģērba uz mežacūkas liemeni, gaļu un subproduktiem. Pēc medībām būs jāmazgā un jādezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem medībās izmantotos apavus. Pēc mežacūku krūšu un vēdera dobuma orgānu izņemšanas un medījuma apstrādes teritorijās ar dzīvnieku infekcijas slimības ierobežojumiem pēc katras lietošanas reizes apavus, aizsargapģērbu un apstrādes vietu būs jātīra, jāmazgā un jādezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanai, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, izmanto aprīkojumu, kam jāatbilst noteikumu projektā noteiktām prasībām.
ZM norāda, ka jaunais regulējums pozitīvi un būtiski ietekmēs veselības jomu, palielinot biodrošību valstī kopumā. Tajā ietvertais tiesiskais regulējums ir tikai viens no pasākumiem, lai ierobežotu ĀCM izplatīšanos un novērstu slimības ierosinātāja nokļūšanu no mežacūkām uz mājas cūkām.
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums attieksies uz Pārtikas un veterināro dienestu, Valsts meža dienestu, kuri par esošā budžeta līdzekļiem veiks kontroles. Tāpat tas attieksies uz aptuveni 23 500 medniekiem, 1550 medību kolektīviem un 2500 medību iecirkņiem, kuru daudzums pastāvīgi mainās.
Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu medībās vēl jāskata valdībā.
