Saeimas opozīcijas frakcijām ir dažādi viedokļi par iespējamu rīcību saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, tomēr visas partijas uzsver nepieciešamību vispirms iegūt plašāku informāciju par aizturēšanas iemesliem.
Opozīcijai pietrūkst plašākas informācijas, lai lemtu par iespējamu rīcību pēc Rimšēviča aizturēšanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga sacīja, ka pašlaik frakcijas rīcībā ir tikai tā informācija, kas ir plašsaziņas līdzekļos. Plašāka informācija frakcijai nav pieejama.
Tomēr tā nav normāla situācija, ka šajā gadījumā nevar atstādināt no amata centrālās bankas prezidentu, pauda Kleinberga. Viņa arī uzsvēra, ka LRA aicinājusi uz frakciju finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), ņemot vērā signālus saistībā ar banku uzraudzības jautājumiem. Tomēr ministre varot ierasties uz frakcijas sēdi tikai 26.februārī.
Kleinberga arī pauda viedokli, ka valdības ārkārtas sēde būtu jāsauc jau šodien, nevis pirmdien, savukārt Nacionālā drošības padome - jau rīt.
«Saskaņas» frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Igors Pimenovs norādīja, ka nevar komentēt jautājumu par iespējamu turpmāku rīcību, kamēr nav izvirzītas apsūdzības. Pašlaik visa pieejamā informācija ir ziņojumu līmenī, piebilda politiķis. Viņš norādīja, ka «mūsu valstī šī ziņa ir ļoti karsta, bet jāsaglabā auksta galva, nesteidzoties ar secinājumiem».
Partijas «No sirds Latvijai» līdere Inguna Sudraba sacīja, ka ir svarīgs skaidrojums par to, kādi ir lietas apstākļi. Plašāka informācija varētu būt Saeimas Nacionālās drošības komisijai vai valdībai, pieļāva politiķe. Vienlaikus viņa atzina, ka šis ir «bezprecedenta gadījums, kad aiztur centrālās bankas prezidentu». Ja ir pamats domāt, ka Rimšēviča rīcība bija tāda, kas nav savienojama ar šo amatu, tad jāseko konkrētai rīcībai, uzskata politiķe.
Latvijas Bankas likumā ir noteikts, ka Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu tikai tad, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata. Tāpat viņu var atbrīvot no amata saistībā ar smagiem pārkāpumiem Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu izpratnē. Tomēr to var darīt tikai tad, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot arī citos gadījumos, kas noteikti šajos statūtos, noteikts likumā.
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtos pausts: tikai tad, ja centrālās bankas vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir aizturējis Rimšēviču, tomēr nelūgs tiesai kā drošības līdzekli piemērot viņam apcietinājumu. Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu un aizdomās turētā statuss viņam nav šobrīd noteikts, pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Rimšēviča prombūtnes laikā viņa darba pienākumus pildīs viņa vietniece Zoja Razmusa.