Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās likuma grozījumus, kuru mērķis ir novērst neskaidrības laivu un kuģu būves regulējumā, kas izgaismojās saistībā ar Pāvilostas novadā jūras malā izveidoto tā dēvēto «māju-kuģi».
Vērtēs grozījumus «mājas-kuģa» radīto neskaidrību novēršanai esošajā regulējumā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Grozījumus iesnieguši nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK deputāti Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Imants Parādnieks, Kārlis Krēsliņš un Ritvars Jansons.
Lai novērstu šāda veida neskaidrības laivu un kuģu pārziemošanā, būvē un remontā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā likumā paredzēts noteikt, ka minētajā tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošanai, būvei un remontam, kā arī zvejnieku un ūdenstūristu apmetņu ierīkošanai nepieciešama pašvaldības atļauja.
Zvejniecības likumā plānots paredzēt, ka atļauju izsniegtu uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem.
Tāpat plānots noteikt, ka laivu un kuģu būve un remonts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā var notikt tikai vietās, kas noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Šī norma stātos spēkā no 2019.gadā.
Ar likuma grozījumiem iecerēts veicināt vides aizsardzības normu ievērošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā.
Pēc izmaiņu veikšanas būs nepieciešams precizēt piejūras pašvaldību teritoriju plānojumus, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Kā ziņots, netālu no Pāvilostas miljonāra Argoda Lūsiņa uzņēmums jūras malā ir uzslējis «māju-kuģi». Lai arī ēku celtniecība šajā vietā nav atļauta, māju atgādinošā konstrukcija tur ir tapusi, jo ir nodēvēta par būvniecības stadijā esošu pontonu peldlīdzekli. Īpašnieks ir solījis konstrukciju nolaist ūdenī, tomēr vairāku gadu garumā tas nav ticis izdarīts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš norādījis, ka patlaban galvenais ir sagaidīt atbildi no Pāvilostas pašvaldības par to, uz kādas zemes konkrētā būve uzcelta - privātās vai valsts. Ja zemes īpašnieks ir valsts un tā nav sniegusi saskaņojumu kuģa būvniecībai, tad Pāvilostas pašvaldība ir tiesīga pieprasīt konstrukcijas nojaukšanu. Ja tā ir privāta zeme, kā norāda būves īpašnieks, tad nepieciešams lūgt Latvijas Jūras administrācijas atzinumu par objekta juridisko statusu un definīciju - vai tas joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontons, kuģis vai kas cits.
Uzmērīšanas darbi, lai noskaidrotu, kam pieder zeme zem «mājas-kuģa» Pāvilostas novadā, varētu notikt marta sākumā, aģentūra LETA uzzināja SIA «Latvijasmernieks.lv» Liepājas birojā.