Vislielākās mokas sals sagādā tiem desmitiem tūkstošu suņu, kas laukos dzīvo ārā pie ķēdes, saka dzīvnieku aizsardzības biedrības «Ķepu- ķepā» vadītāja Gundega Bidere. Baudot īstās ziemas priekus, viņa aicina padomāt par mūsu «mazākajiem brāļiem». Ja nepalīdzēsim, klaiņojošo dzīvnieku skaits saruks. Arī mājas suņiem ķepiņas jāieziež ar vasku.
Briesmīgi un neticami! Tomēr Latvijā, pārsvarā laukos, ir suņi, kas visu mūžu pavada ārā, būdā, pie ķēdes. Cik daudz ir šādu dzīvnieku, kas būtībā tiek mocīti, nav zināms, bet to skaits mērāms desmitos tūkstošu, saka Gundega Bidere.
«Kad braukājam pa laukiem, redzam, ka dažās mājās ir veseli trīs šādā formātā – pie ķēdes. Gribas cerēt, ka cilvēki vismaz ir nosiltinājuši būdas.» Gundega saka, ka suņu būdās jāieklāj daudz salmu, kas mazliet uzlabo situāciju. Savukārt nelielus un īsspalvainus lauku suņukus salā, ja temperatūra noslīd zem 10 grādu atzīmes, jāielaiž telpās. Telpā temperatūrai vajadzētu būt no nulles līdz plus pieciem grādiem.
Ja dzīvnieku no mīnus 20 grādiem ieved telpā, kurā ir plus 20, viņam var sākties veselības problēmas.
Ziemas salā suņiem, kas uzturas ārā, vairākas reizes dienā jādod silts ūdens un arī silta pārtika. Ja tiek dota sausā pārtika, tā jāaplej ar siltu buljonu.
«Šajā laikā dzīvniekiem tomēr jādod dārgāka, treknāka barība. Vislabākais gaļēdājiem tomēr ir gaļa,» piemetina dzīvnieku patversmes «Ulūbele» vadītāja Ilze Džonsone. Ieraugot klaiņojošu suni, vajadzētu viņu vismaz pabarot un izsaukt pašvaldības policiju, kas nogādās dzīvnieku patversmē.
Grēka bērni
«Pie mums ir drausmīga bezšķirnes dzīvnieku pārprodukcija,» turpina Gundega Bidere. Pēc likuma bezšķirnes kaķis, ja tas nav sterilizēts vai kastrēts, nedrīkst iet ārā, tikai problēma tāda, ka šo normatīvu nevienam nenāk prātā ievērot. «Likums ir uz papīra – neviens nekontrolē tā ievērošanu. Internetā ir simtiem sludinājumu ar tekstu: «Atdosim labās rokās burvīgus bezšķirnes kucēnus (kaķēnus).» Patiesībā dzīvniekam jābūt mikročipētam un vakcinētam pret trakumsērgu.
Kā jūs domājat, cik tādu ir?
Pārtikas un veterinārais dienests nav tiesīgs piezvanīt sludinājuma ievietotājam un veikt kontrolpirkumu. Tādēļ kucēni vairojas un vairojas. Bezšķirnes dzīvniekus vajadzētu sterilizēt, lai viņi nevairojas tādā progresijā. Grēka bērni jau tāpat gadītos.»
Nereti sludinājumu vietnēs un sociālajos tīklos lasāmas draudu ziņas:
«Ja nepaņemsiet šos pūkainos mīlulīšus, būsim spiesti sūtīt uz jūrskolu.»
Vēl variants: cilvēks zvana dzīvnieku patversmei un draud: «Ja nepaņemsiet, izmetīsim mežā.»
Gundega uzskata: kamēr nebūs konkrēts sods vairāku minimālo mēnešalgu apmērā, slepkavošana turpināsies. «Slīcināt ir aktuāli joprojām,» viņa saka. Paaudzes mainās, bet tik un tā ir ne mazums cilvēku, kas par normu uzskata jaundzimušu mājdzīvnieku nogalināšanu.
Uzsauc vietējam pļēguram polšu, un tas rāmu garu ar kaķēniem maisā dodas uz upi, vai vēl ciniskāk – jaundzimušos kaķēnus iemet podā un nolaiž ūdeni.
Skumji, ja šāda attieksme pret dzīvību ir ģimenēs, kurās aug bērni. Patiesībā par darbību, kuras rezultātā iestājusies dzīvnieka nāve, draud kriminālatbildība.
«Sunim kaklā no metāliskas ķēdes bija dziļa brūce, no kuras laukā līda balti tārpi. Saimnieku sodīja ar desmit eiro naudas sodu,»
saka Gundega, raksturojot mūsu bezzobaino sistēmu. «Mēs vēl īsti neapjēdzam, ka katra dzīvība ir vērtība.»
Sunim kājas nosalušas
Kad iestājas sals, pirms došanās pastaigā uz ķepām speciālu vasku jāsmērē visiem mājas mīluļiem, it īpaši tiem, kas dzīvo pilsētā. Vasks pasargā no sāls, ar ko ir nokaisītas pilsētas ielas, un no ķepiņu salšanas. «Suns laiza ķepas bet viņa organisms sāli nepārstrādā un tas uzkrājas,» stāsta dzīvnieku eksperte.
Ja vaskam naudas žēl, derēs arī lielveikalā pirkti cūku tauki bez sāls, ko biezā slānī var uzziest uz ķepām.
Pēc atgriešanās no pastaigas dzīvnieka kājas jānomazgā ar ziepēm un siltu ūdeni. Ja negribas ķēpāties ar taukiem, var iegādāties speciālus ādas zābakus, kas cita starpā pasargās kājas no slīdēšanas, saka Madara.
Suņu zābaki maksā no 25 līdz 100 eiro.
Protams, ir arī dārgāki. Viņa uzskata, ka iztērētā nauda atmaksāsies. «Nereti var redzēt brīnumus – mazs sunītis lēkā uz trim ķepām. Daži nokrīt zemē un tālāk neiet. Tas tāpēc, ka viņiem salst ķepas. Ja zemē noliekas rotveilers, nav labi,» viņa smejas.
Madara saka, ka ziemas salā vajadzētu apžēloties par ne visai simpātiskajiem ielas kaķiem.
Nesmuki, šmulīgi, bet tik un tā viņiem salst!
Kaķiem derētu silts ūdens, treknāka, proteīniem bagāta pārtika. «Ja mājā ir pagrabs, apžēlojieties un ielaidiet viņus iekšā.»
