Valdība nepiekrīt samazināt drošības un izmeklēšanas iestāžu skaitu

Tā dēvētā oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisija savā galaziņojumā bija minējusi priekšlikumu izvērtēt iespēju samazināt drošības iestāžu un izmeklēšanas iestāžu jeb «operatīvās darbības subjektu» skaitu. Komisija par savu priekšlikumu informējusi Ministru kabinetu (MK).

Atbildes vēstuli Saeimas komisijai sagatavojusi IeM. Vēstules projektu šodien atbalstīja valdība.

Atbildes vēstulē teikts, ka atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem operatīvās darbības subjektu tiesības ir noteiktas Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Iekšējās drošības birojam, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijai, Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldei, Militārajai policijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un valsts drošības iestādēm - Satversmes aizsardzības birojam, Drošības policijai un Militārās izlūkošanas un drošības dienestam (MIDD).

Vēstulē norādīts, ka līdz šim jautājums par operatīvās darbības subjektu skaita samazināšanu nav ticis ierosināts un skatīts MK. Tostarp patlaban galaziņojumā minētajam priekšlikumam nav saskatāms argumentēts un izvērsts pamatojums.

Operatīvās darbības subjektu kompetences jomas ir noteiktas šo iestāžu darbību reglamentējošos normatīvajos aktos, kā arī izriet no Kriminālprocesa likumā noteiktās izmeklēšanas institucionālās piekritības, jo efektīva pirmstiesas izmeklēšana nav iespējama bez kvalitatīvas operatīvās darbības atbalsta. Ar likumdevēja noteiktajām tiesībām katrs operatīvās darbības subjekts veic tādus pasākumus un uzdevumus, kas ir konkrētas iestādes kompetencē, teikts vēstulē.

Pašlaik, vērtējot operatīvās darbības subjektu funkcijas, kompetences un uzdevumus, kā arī to darbības vadību, organizāciju un izpildi, nav konstatēta nepieciešamība pārskatīt operatīvās darbības subjektu skaitu. «Operatīvās darbības subjektu skaita samazināšana, nepārskatot iestāžu funkciju un uzdevumu apjomu, neveicinās operatīvās darbības kvalitāti, bet gluži pretēji var radīt risku, ka pienācīgā kvalitātē netiks izpildīti Operatīvās darbības likumā noteiktie uzdevumi,» teikts vēstulē.

Lai arī vēstuli uzrakstīja IeM, tās sagatavošanā tika lūgts izteikties arī citām iesaistītajām ministrijām. Atšķirīgākais viedoklis bija Tieslietu ministrijai. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) savam kolēģiem IeM Rihardam Kozlovskim (V) rakstījis, ka operatīvās darbības subjektu skaita samazināšanu nepieciešams vērtēt kopsakarā ar šo iestāžu šobrīd veikto funkciju un darbības jomu pārskatīšanu. Rasnačs uzskata, ka ir nepieciešams organizēt konceptuāla rakstura diskusiju, tajā iesaistot visus operatīvās darbības subjektus un atbildīgās institūcijas, lai izvērtētu iespēju samazināt šo iestāžu skaitu. TM ir gatava atbilstoši savai kompetencei šajā diskusijā piedalīties un sniegt savu atbalstu.

Aizsardzības ministrijas (AM) pārziņā ir divi operatīvās darbības subjekti - MIDD un Militārā policija. Ministrija norāda, ka normatīvie akti skaidri nosaka katras minētās institūcijas kompetenci, kas attiecīgi atbilst arī Operatīvās darbības likumā noteiktajiem operatīvās darbības uzdevumiem. Šie uzdevumi ir plašāki kā vienīgi konkrētu noziedzīgu nodarījumu atklāšana un tos izdarījušo personu un pierādījumu avotu noskaidrošana. Attiecīgi ne visi operatīvās darbības subjekti vienlaikus ir arī izmeklēšanas iestādes.

Tāpat arī jāņem vērā, ka katram operatīvās darbības subjektam, kas vienlaikus tomēr ir arī izmeklēšanas iestāde, atbilstoši normatīvajiem aktiem ir sava specifiska darbības joma. Līdz ar to nav atbalstāma nepamatota, pašmērķīga izmeklēšanas iestāžu skaita samazināšana. Ņemot vērā MIDD un Militārās policijas kompetenci, šo institūciju darbības principus nav pamata pārskatīt, norāda AM.