Arī pēc vēlēšanām Latvijai dialogs ar Krieviju būs apgrūtināts, jo pagaidām nekas neliecina, ka Krievija varētu mainīt savu attieksmi jautājumā par Ukrainu un tā sāktu īstenot Minskas vienošanās punktus, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
Riekstiņš komentāros par nākotni attiecībās ar Krieviju bija konkrēts, jo viņaprāt tuvākajos gados ir gaidāmas līdzīgas abu valstu savstarpējās attiecības.
«Domāju, ka pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām nekas būtiski nemainīsies, lai gan gaidīsim un vērosim, kādās izmaiņas būs Krievijas retorikā. Protams, dialogs ar Krieviju arvien būs apgrūtināts, jo šaubos, ka Krievija varētu spert būtiskus soļus, lai tiktu īstenota Minskas vienošanās un sāktu noregulēt situāciju Ukrainā. Šobrīd nekas par to neliecina,» sacīja Riekstiņš.
Tomēr viņš atgādināja, ka attiecībās ar Latviju ir arī pozitīvas iezīmes, jo tiek īstenoti vairāki kopīgi projekti, piemēram, kultūras jomā, kā arī noteikto sankciju laikā ir būtiski pieaudzis tirdzniecības apjoms gan importa, gan eksporta jomā, tādējādi sasniedzot gandrīz 2 miljardu eiro lielu apgrozījumu.
Savukārt uz jautājumu par prognozēm, kurš pēc vēlēšanām varētu ieņemt Krievijas prezidenta amatu, Riekstiņš atbildēja, ka gadījumā, ja nenotiek kaut kas neparedzēts, tad viennozīmīgi ir skaidrs, ka Krievijas prezidents būs pašreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
«Viņam ir liels iedzīvotāju atbalsts, jo nozīmīgu lomu tā iegūšanai nospēlēja valsts kontrolē nonākušie televīzijas kanāli, kuri pārsvarā runā par Putina un viņa gaitām. Tāpat viņa pēdējais paziņojums bija vērsts uz to, ka viņš kā līderis spējis īstenot vairākas ieceres un personīgi rūpējies par ieroču sistēmas attīstību, kas savukārt viņam ļautu būt kā līderim pie starptautiskā sarunu galda,» sacīja Riekstiņš.
Jau ziņots, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēstījums liecina, ka arī pēc vēlēšanām Krievija ieturēs agresīvu līniju valsts ārpolitikā, Saeimā žurnālistiem sacīja bijušais Krievijas premjerministrs Mihails Kasjanovs.
Viņš uzsvēra, ka viņam ir pilnīgi skaidrs, kas notiks tālāk, ņemot vērā arī Putina nesenā vēstījuma sabiedrībai saturu - Krievija savā politikā ieturēs agresīvu kursu. Eksperts arī nesaskata priekšnoteikumus, lai uzlabotos Latvijas un Krievijas attiecības.
Kā piemērus agresīvajai pieejai Kasjanovs norādīja uz neatrisinātajiem konfliktiem Austrumukrainā un Sīrijā. Krievijas ekspremjers vērsa uzmanību, ka «visa pasaule» neatbalsta Sīrijas līderi Bašaru al Asadu, kurš pret civiliedzīvotājiem izmanto ķīmiskos ieročus, savukārt Putins viņu atbalstot.
Kā uzskata Kasjanovs, ja civilizētā pasaule paliks konsekventa savā nostājā pret Latvijas kaimiņvalsti, tad Putins pēc trīs līdz sešiem gadiem vēlēsies veikt izmaiņas Krievijas politiskajā sistēmā. Tā kaimiņvalsts ekspremjers atbildēja uz vaicājumu par to, cik ilgi turpināsies Krievijas prezidenta vai viņa sabiedroto atrašanās pie varas.
Putins gaidāmajās vēlēšanās piešķirs sev jaunu mandātu, taču viņš jau sava pilnvaru termiņa laikā vēlēsies veikt kādas izmaiņas. Taču tas atkarīgs no civilizētās pasaules, tajā skaitā Eiropas spējām palikt pie savām vērtībām, akcentēja Krievijas ekspremjers.
Reizē Krievijas demokrātiskās opozīcijas pārstāvis atzina, ka Latvijas kaimiņvalstī pastāv arī cits viedoklis, proti, ka Putins valdīs vēl ilgu laiku.
