Teju desmitā daļa ugunsgrēku izceļas apkures problēmu dēļ

Speciālisti iesaka:

• vērsties pie ekspertiem, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem veiktu regulāru apkures sistēmu, tostarp dūmvadu pārbaudi un tīrīšanu;

• veikt apkures sistēmu atbilstošu uzraudzību, lai jau savlaicīgi varētu pamanīt iespējamos bojājumus (piemēram, metāla dūmvadiem ir ierobežots darbības laiks, pēc kura tie ir jānomaina); lietot sausu malku;

• dedzinot slapju malku, pastiprināti rodas sodrēji, kvēpi un kondensāts, kas pēc ilgstošas uzkrāšanās var aizdegties. Malka kurināšanai ir jāsagatavo divus gadus iepriekš;

• uzstādīt mājoklī dūmu detektoru, kas laikus ar skaņas signālu brīdinās par piedūmojumu, kā arī stingri ievērot ugunsdrošības noteikumus.

Svarīgi arī ir izglītot sabiedrību par to, kādas darbības nepieciešams veikt, lai varētu novērst to, ka mājoklī izceļas ugunsgrēks.

Atsaucoties uz apdrošinātāja «Gjensidige» veikto pētījumu, uzņēmuma pārstāvji norāda, ka lielākā daļa ugunsgrēku notikuši daudzdzīvokļu namos, tādā veidā ugunsgrēks vienā dzīvoklī apdraud daudz vairāk cilvēku.

Pētot iedzīvotāju paradumus ugunsgrēku novēršanai, lielākā daļa norādījuši, ka pirms iziešanas no mājas pievērš uzmanību tam, vai nav palikušas ieslēgtas kādas elektroierīces.

Vienlaikus lielākajai daļai iedzīvotāju mājās nav dūmu detektoru un ugunsdzēšamo aparātu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) akcentē dūmu detektoru nozīmi – nereti ugunsgrēks izceļas tad, kad cilvēki ir aizmiguši. Signalizējot par ugunsnelaimi, dūmu detektori var iedzīvotājus pamodināt, tādā veidā novēršot, ka ugunsgrēkos iet bojā cilvēki.

Vienlaikus VUGD pārstāvji norāda, ka iedzīvotāji, lai arī rūpējas par telpām, kurās dzīvo, nereti aizmirst pievērst uzmanību koplietošanas telpām – pagrabiem, bēniņiem - un glabā tajās lietas, kuras mēdz būt visai ugunsnedrošas.

VUGD statistika liecina, ka 2017.gadā Latvijā tika reģistrēti 8714 ugunsgrēki, no kuriem 2587 tika dzēsti dzīvojamās mājās, tomēr ik gadu vidēji ap

1400 ugunsgrēku izceļas tieši daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās un dzīvokļos, kur visbiežāk degšana konstatēta virtuvēs, dzīvojamās telpās vai guļamistabās, ēku kāpņu telpās, kā arī dūmvados vai atkritumu tvertnēs.

2017.gada vasarā VUGD veikto daudzdzīvokļu ēku ugunsdrošības pārbaužu laikā arī tika konstatēts, ka vairāk nekā puse pārbaudīto dzīvojamo māju iedzīvotāju nav iepazīstināti ar dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukciju, bet vismaz trešdaļai no pārbaudītajām ēkām nav izstrādāta dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukcija vai nepieciešama tās pārstrāde.