Rīgas domes (RD) vadība un pozīcija pēc sarunas ar opozīcijas frakcijām lēma nedēļu apdomāt piedāvājumu pārskatīt grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz ierobežot deputātu iespējas uzdot jautājumus.
RD vadība nedēļu domās, vai atcelt deputātu jautājumu ierobežojumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Opozīcijas deputāti Rīgas mēram Nilam Ušakovam (V) piedāvāja parakstīt Rīgas pilsētas pašvaldības nolikuma grozījumu projektu, prasot noteikt, ka frakcijām un deputātu blokiem ir tiesības būt proporcionāli pārstāvētiem domes komitejās un, pēc iespējas, domes izveidotajās komisijās. Tāpat deputātiem būtu jābūt tiesībām pieprasīt līdz desmit minūtēm ilgu sēdes pārtraukumu, bet ne vairāk kā vienu reizi viena darba kārtības jautājuma izskatīšanas laikā.
Tāpat lūgt noteikt, ka domes sēdē par lēmuma projektu ziņo atbildīgās komitejas priekšsēdētāja noteiktais ziņotājs un līdzziņotājs vai arī iesniedzējs, ja atbildīgā komiteja nav noteikta. Ziņotājam būtu jāiepazīstina deputāti ar visiem citu komiteju sniegtajiem atzinumiem un priekšlikumiem. Pēc ziņojuma par domes sēdē izskatāmo jautājumu domes deputātiem ir jābūt tiesībām uzdot ziņotājiem vai iesniedzējiem jautājumus.
Vienlaikus domes sēdē pamatziņojumam par izskatāmo jautājumu būtu jāparedz desmit minūtes, bet līdzziņojumam - piecas minūtes. Ja nepieciešams, tad pamatziņojumam atvēlēto laiku varētu mainīt, ja par to nobalso domes deputāti, savukārt ziņotājam būtu jābūt tiesībām uz galavārdu.
Vienlaikus domes deputātiem būtu jāparedz tiesības pēc balsošanas no vietas izteikties par balsošanas motīviem.
«Jaunās konservatīvās partijas» frakcijas vadītājs Jānis Bordāns skaidroja, ka galvaspilsētas mērs un viņa vietnieks Andris Ameriks (GKR) pieņēma opozīcijas dokumentu un apsolīja par to runāt ar pozīcijas frakcijām.
«Vienotības» frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis norādīja, ka sarunas nevar sākties, ja «pirms sarunām aizlīmē muti», tāpēc opozīcijas partijas rosināja «šo plāksteri noņemt, lai varētu runāt», faktiski atceļot pagājušajā nedēļā pieņemtos grozījumus pašvaldības nolikumā.
«Plāksteri priekšsēdētājs nenoņēma. Paņēma nedēļas pauzi apdomāties un izrunāt ar savām frakcijām,» piebilda Ķirsis, norādot, ka tikai pēc tam varēs runāt par pašvaldības darba uzlabošanu.
Savukārt deputāts Juris Pūce (LA/LRA) žurnālistiem akcentēja, ka sarunā ar domes vadību tika uzsvērts, ka grozījumi nolikumā tiks atcelti, savukārt vadības interesēs ir pašiem spert šādu soli, parādot spēju sadarboties.
Ņemot vērā, ka šodien pusdienlaikā paredzēts turpināt 28.februārī sākto domes sēdi, opozīcija piekrita skatīt tikai tehniskos jautājumus, no darba kārtības izslēdzot diskutablos jautājumus, kamēr netiks panākta vienošanās par nolikuma grozījumiem.
Ušakovs skaidroja, ka abas puses šodien noteikušas, ka kopumā uzlabojumi domes darba regulācijā ir nepieciešami. Domes vadība opozīcijai esot apliecinājusi savu apņēmību kopīgiem spēkiem sākt pilnveidot nolikumu. Nākamā tikšanās paredzēta aiznākamajā pirmdienā, 19.martā.
Domes priekšsēdētājs skaidroja, ka uz Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas aicinājumu atcelt apstiprinātos grozījumus pašvaldība atbildēs ar argumentiem, kāpēc tādi pieņemti. Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka domes vadība īsti nevēlas atteikties no pieņemtā lēmuma, Ušakovs atbildēja, ka pieņemts lēmums, ko deputāti uzskatīja par pareizu. Galvaspilsētas vadītājs gan atzina, ka jebkurš nolikums ir pilnveidojams. «Šajā situācijā esam gatavi kopā ar opozīciju apsēsties un to, kas ir pieņemts, padarīt vēl labāku,» teica Ušakovs.
Taujāts, vai jau tagad domes vadībai ir redzējums, kā pieņemtos grozījumus un nolikumu kopumā varētu uzlabot, Ušakovs sacīja, ka sākumā par tiem informēs kolēģus no opozīcijas.
Kā ziņots, opozīcijai balsojot pret, Rīgas dome pēc vairāk nekā 11 stundu garām diskusijām pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz ierobežot deputātu iespējas sēdēs uzdot jautājumus.
Grozījumi paredz, ka turpmāk deputātiem sēdēs būs tiesības izskatāmā jautājuma ziņotājam uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Tāpat deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā varēs ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī turpmāk ziņotājiem būs tiesības uz «galavārdu», kam atvēlēs trīs minūtes laika.
Līdz šim pārtraukumus viena jautājuma skatīšanas laikā varēja izsludināt katra frakcija un jautājumus varēja uzdot neierobežoti, ko arī opozīcija bieži izmantoja.
Minētos grozījumus rosināja pozīcijas pārstāvji, savukārt opozīcijas pārstāvji uzskata, ka tie ierobežo deputātu vārda brīvību un apdraud demokrātiju.