Septiņus gadus dzīvokļa īpašnieces Guntas parāds «Rīgas namu pārvaldniekam» ik dienu pieauga ar sniega bumbas efektu. Brīdinājuma vēstules, pārmetoši kaimiņu skatieni: «Re, šitā ļaunprātīgā nemaksātāja!» Kad parāds pietuvojās 1000 eiro, pašvaldības uzņēmums viņu iesūdzēja tiesā. Gunta tiesu uzvarēja! Kā tas iespējams?
«Rīgas namu pārvaldnieka» (RNP) nama Raņķa dambī 7 dzīvokļa īpašnieces Guntas «vētraino attiecību» stāsts sākās 2010. gada novembrī, kad šā daudzdzīvokļu nama apsaimniekotājs «Māju Serviss KSA» pazuda, tā sakot, zilajās tālēs, mantojumā nākamajam apsaimniekotājam atstājot pamatīgu siltumenerģijas parādu. Ziema bija sākusies, bet mājai netika pieslēgta apkure.
Kad salst, visi risinājumi labi
Kā glābējs ieradās pašvaldības uzņēmums RNP un piekrita pārņemt māju apsaimniekošanā ar nosacījumu, ka iedzīvotāji kopīgiem spēkiem parādu dzēsīs – respektīvi, nemaksātāju vietā norēķināsies tie, kas visu laiku godīgi maksājuši rēķinus. Liela daļa mājas iedzīvotāju bija pensijas vecuma un par nama pārstāvēm situācijas risināšanā izraudzījās 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados dzimušas sievietes, kas bija enerģijas pilnas, bet pasaulē lūkojās no ēras, kad vēl Brežņevs bija dzīvs.
Salstošie Raņķa dambja nama iedzīvotāji daudz neprātoja – dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vairums nobalsoja par parādsaistību dzēšanu, ik mēnesi gada garumā maksājot papildu maksu par atsevišķu nama dzīvokļu īpašnieku radīto parādu.
Ideja par svešu parādu atdošanu nepatika Guntai, un viņa nepiekrita nosacījumiem.
«Cilvēki sala, tāpēc visi instinktīvi domāja tikai par to, lai ātrāk tiktu atjaunota apkure, nepievēršot uzmanību netaisnībai. RNP izmantoja situāciju, lai nebūtu jācīnās ar reālajiem parādniekiem un saņemtu apsaimniekošanā namu ar mazākiem parādiem,» saka Guntas dēls Jēkabs. Tieši viņš, būdams jauns jurists, situāciju novērtēja ar vēsu prātu un ieteica mammai nepakļauties spiedienam un nemaksāt lieki. «Bija sajūta, ka maksāt vēlreiz būtu netaisnīgi, tāpēc nepiekritām.»
Ietiepīgi nemaksā
Un tad sākās… Vispirms nāca rēķini, kuros papildu maksa par nama siltumenerģijas parādu netika izdalīta atsevišķi, bet gan iekļauta kopējā apsaimniekošanas maksā. Dzīvokļa īpašnieki rēķinā gribēja redzēt nodalītas summas, lai būtu skaidrs, ko viņi ir ar mieru maksāt, ko ne. Aktīvākā sarakste starp Guntu un RNP noritēja 2011. un 2012. gadā. Tomēr RNP vilcinājās un pēc būtības skaidras atbildes nesniedza.
«Mums nebija ne laika, ne enerģijas visu laiku rakstīt bezjēdzīgas vēstules. Mums bija skaidra viņu pozīcija, viņiem – mūsu,» turpina Jēkabs.
«Ņemot vērā apjomus, ko RNP apsaimnieko, visticamāk, viņiem ir pilnīgi vienalga, ko domā viena dzīvokļa īpašnieki.»
Nogaidošā, nepatīkamā situācija ilga vairākus gadus. Gunta un Jēkabs katru mēnesi saņēma rēķinus ar aizvien pieaugošiem cipariem, kuros iekļauti bija arī nokavējuma procenti un līgumsods. Tas bija psiholoģiski smagi. Pēc RNP ieskatiem, parāds par dzīvokli strauji auga.
Gunta maksāja tikai daļu no summas – par apsaimniekošanu pēc līgumā noteiktā koeficienta un par faktiski saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, to konkrēti norādot katra maksājuma uzdevumā. «Mēs neveicām aktīvas darbības - vienkārši nemaksājām prasītās summas par nama kopējo parāda daļu, pārliecībā par savu taisnību,» stāsta Jēkabs.
Beidzot summa bija pietiekami liela – kopā 934 eiro, lai RNP sarosītos un vērstos tiesā. Pašvaldības uzņēmuma intereses pārstāvēja SIA «Lex Interpretis», kas sadarbojas ar RNP, specializējoties ar parāda piedziņu saistītos jautājumos.
Jēkabs skaidro, ka ieteicis mammai saglabāt nogaidošu pozīciju un startēt tiesā atbildētāja statusā, lai nebūtu pašiem jāmaksā tiesāšanās izdevumi.
«Ar kādu gan prasību mēs būtu vērsušies tiesā? Prasītu, lai RNP turpmāk sūta korektus rēķinus un neprasa mums maksāt citu personu radīto parādu namam? Tas būtu muļķīgi,»
skaidro Jēkabs.
«Lex Interpretis» prasības pieteikumu Jēkabs raksturo kā «amizantu» - standartizētu tekstu, kas liecināja, ka situācijā neviens nav iedziļinājies. Lai gan Gunta korekti visu laiku bija maksājusi par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, no prasības bija noprotams, ka par dzīvokli vispār nav maksāts.
Gunta uzskata: ja viņas dēls nebūtu jurists un nebūtu pārliecinājis pacīnīties par taisnību, visticamāk, viņa uzticētos RNP un samaksātu sūtītos rēķinus.
Noskaņojāmies gadiem ilgai tiesvedībai
Ir samērā pareizs stereotips, ka ar krāpniecību nodarbojas mazi kaktu kantorīši un ļaunprāši, kas internetā meklē naivus indivīdus, tāpēc mums pat prātā neienāk, ka liels, respektabls uzņēmums ar labi apmaksātu juristu komandu vieglu roku izraksta rēķinus, kas labākajā gadījumā balansē uz likuma robežas, un vēl iesūdz tiesā, pieprasot no gaisa pagrābtus maksājumus. Un atbildība nekāda!
Vai Jēkabs ar Guntu nopietni gatavojās tiesai? «Patiesībā nē, jo bijām jau noskaņojušies tiesvedībai daudzu gadu garumā un reālā cerība uz labvēlīgu atrisinājumu varbūt būtu gaidāma Augstākajā tiesā. Turklāt no malas šī izskatījās pēc tipveida parāda piedziņas. Tiesā sniedzām paskaidrojumus, ka prasību neatzīstam, un iesniedzām maksājuma uzdevumus par līdz šim samaksāto. Uzsvērām to, ka RNP prasība ir nekorekta, jo prasība bija par apsaimniekošanas parādu, kura faktiski nav, RNP bija jāprasa piedzīt nenomaksāto nama kopējā parāda daļu,» stāsta Jēkabs.
Tomēr tiesa atzina, ka ne Civillikumā, ne likumā «Par dzīvokļa īpašumu», ne Dzīvokļu īpašuma likumā nav normu, kas paredzētu, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei ir tiesības dzīvokļa īpašniekam uzlikt pienākumu segt svešas parādsaistības.
Tiesa uzskatīja, ka kopsapulces tiesības «izlemt citus jautājumus, kas saistīti ar kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu» nav tulkojamas tik plaši, lai paredzētu gandrīz neierobežotas pilnvaras.
Tiesa atzina, ka RNP rīkojies prettiesiski, atbildētāja veiktos maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem novirzot nokavējuma procentu, līgumsoda un nama kopējā parāda dzēšanai, ļaujot attīstīties formālam apsaimniekošanas maksas parādam. Tiesa noraidīja RNP prasību, norādot, ka prasītājs neievēro Civillikuma 1. pantu, kas nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.
Visiem par pārsteigumu RNP spriedumu pat nepārsūdzēja.
«Ja RNP vērstos pret cilvēku, kurš nespēj nodrošināt sev pārstāvību līdzekļu vai zināšanu trūkuma dēļ, skaidrs, ka RNP uzvarētu. Pēc tam varbūt cilvēkam no pensijas atvilktu parādu segšanai,» prāto Jēkabs. «RNP nespēj tikt galā ar milzīgo darba apjomu. Viens mazs dzīvoklītis ar spītīgiem īpašniekiem vai pat viens problemātisks nams ir kā piliens lielajā klientu jūrā. Tāpēc RNP nevēlas iedziļināties sarežģītākos jautājumos un netērē resursus, tā vietā izmanto šablonus visām situācijām,» saka Jēkabs.
«Iespējams, ka, saņemot spriedumu, viņi bija priecīgi, ka nekas vairs nav jādara – tiesa pasaka, ka parāda nav un viss. Pamēģināja, nesanāca un punkts.»
Jautrs nobeigums
Tomēr ar to vēl viss nebeidzās – sekoja turpinājums kā absurdā komēdijā. RNP, visticamāk, aiz inerces, turpināja sūtīt rēķinus, pieprasot Guntai no jauna parāda samaksu un vēl papildus tiesāšanās izdevumus. Konkrētajā situācijā neviens nebija iedziļinājies – sūtīja automatizēti aizpildītas vēstules.
Stāsta beigas tomēr ir skaistas.
Pēc dusmīgas vēstules nosūtīšanas RNP ar aicinājumu ievērot spriedumu, Gunta saņēma atvainošanās vēstuli, kurā RNP apstiprināja, ka Guntai parādu nav.
«Mamma pilnībā uzticējās man. Viņa tomēr ir lielu dzīves daļu pavadījusi padomju laikos un jūtas bezspēcīga lielā RNP priekšā. Visi šie gadi bija psiholoģiski smagi: rēķini ar pieaugošu parādu, dusmīgie kaimiņu skatieni un replikas, ka parādnieku dēļ nevaram uzlabot māju, nemaz nerunājot par manas mammas sievišķīgajām šaubām par mums labvēlīgu iznākumu,» stāsta Jēkabs.
«Septiņus gadus mūs burtiski psiholoģiski terorizēja. Šajā laikā man bija daudz sarunu ar dēlu – biju gatava padoties un vienkārši samaksāt, lai RNP liekas mierā.
«Cik var! Dari kaut ko,» es teicu Jēkabam.
Mans dēls laikam ir spītīgāks un vienaldzīgāks – apkārtējo domas viņu neiespaidoja,» atceras Gunta.
Ja mēs dzīvotu Amerikā, kur ir izplatītas morālā kaitējuma kompensācijas, es kļūtu stāvus bagāta.
Nobeigumā Jēkabs piemetina: «Nevainojam mūsu nama iedzīvotājus, jo visi bija ķīlnieka lomā un aukstā ziemā bez apkures, tāpēc padevās nepamatotai RNP prasībai
Šī situācija ir labs piemērs milzīga pašvaldības uzņēmuma darbībai – ignorēt nestandarta jautājumus un atbrīvoties no papildu pienākumiem, izmantojot cilvēku nezināšanu un uzticēšanos.
Domāju, ka ar šo gadījumu nekas vēl nav beidzies – liela daļa iedzīvotāju ir nepamatoti samaksājuši RNP svešus parādus – es viņu vietā domātu par to, kādā veidā un no kā atgūt pārmaksāto.»
/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
