Lietuvas Seims sevi «apkaunojoši diskreditējis», nespējot pieņemt lēmumu par rupjos konstitūcijas pārkāpumos un zvēresta laušanā apsūdzētā deputāta, bijušā parlamenta vicespīkera Mindauga Basta mandāta anulēšanu, otrdien paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite.
Jau ziņots, ka Basta mandāta anulēšanai Seimam pietrūka 13 balsu. Aizklātā balsošanā to atbalstīja 72 deputāti, pret balsoja 21 un vēl 24 parlamenta locekļi no balsošanas atturējās, bet 11 biļeteni tika atzīti par nederīgiem. Lai impīčmenta ceļā atņemtu parlamenta loceklim mandātu, saskaņā ar Lietuvas konstitūciju par to jānobalso vismaz 85 deputātiem. Lietuvas Seimā ir pavisam 141 deputāts.
Kā teikts Grībauskaites komentārā, ko ziņu aģentūrai BNS atsūtījis viņas preses dienests, parlaments ar šo balsojumu ignorējis gan Konstitucionālās tiesas lēmumu, gan valsts drošības intereses.
Nožēlu par Seima lēmumu paudis arī premjerministrs Sauļus Skvernelis, raksturojot to kā «ciniskas politiskās spēles, kurās aktīvi piedalījušies daži opozīcijas frakciju deputāti».
«Nožēlojami. Tikai ar šādu vārdu varētu raksturot šodienas Seima balsojumu par Mindaugu Basti,» viņš rakstījis sociālajā tīklā «Facebook».
Lietuvas Konstitucionālā tiesa pērn atzina, ka Bastis rupji pārkāpis valsts pamatlikumu un lauzis deputāta zvērestu, slēpjot savus kontaktus ar bijušo Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku Pjotru Vojeiko. Proti, minēto apstākli viņš noklusējis, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem, kas tiek uzdoti personām, kas pretendē uz atļauju strādāt ar slepenu informāciju, konkrēti, uz jautājumu, vai viņš pazīst personas, kuras strādājušas ar citu valstu slepenajiem dienestiem.
Bastis savu vainu neatzīst un apgalvo, ka apzināti neko nav slēpis. Noliedzošo atbildi uz šo jautājumu viņš nosaucis par kļūdu, kas nav vērtējama kā rupjš pārkāpums.
Politologu vērtējumā šis Seima lēmums raksturo «vienas deputātu daļas attieksmi pret Konstitucionālo tiesu».
Kā ziņu aģentūrai BNS sacījis Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta direktors Ramūns Vilpišausks, tas arī liecina, ka daļai parlamenta locekļu nešķiet, ka darbība, kādā apsūdzēts Bastis, būtu kas slikts, nosodāms un deputātam nepiedienīgs.
Šā institūta profesors Toms Janeļūns savukārt uzskata, ka daļa Seima deputātu «vispār neaptver riskus, ko rada politiķu, parlamenta locekļu neskaidrie sakari ar Krievijas izlūkdienestu pārstāvjiem».
«Redzams, ka nav tādas skaidras politiskās izpratnes, ka tas tiešām var ļoti negatīvi ietekmēt mūsu politiskos lēmumus, valsts funkcionēšanu, biznesa caurskatāmību un daudzas citas lietas,» viņš spriedis.
«Domāju, ka Seims ar šo lēmumu raisīs neuzticēšanos sev kā institūcijai gan no speciālo dienestu, gan Konstitucionālās tiesas puses,» piebildis eksperts.
Kā ziņots, impīčments pret Basti tika ierosināts arī saistībā ar Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) norādēm uz viņa sakariem ar Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas «Rosatom» interešu pārstāvi Lietuvā Jevgeņiju Kostinu, Krievijas valsts telekanāla RTR žurnālistu Ernestu Mackeviču, bijušo Kauņas mafijas barvedi Saturnu Dubininku un par nelikumīgu darbību aizdomās turēto uzņēmēju Vadimu Pahomovu, taču šīs darbības veiktas vēl pirms 2016.gada novembra, kad Bastis deva deputāta zvērestu.
Bastis pērn martā pēc Seima priekšsēdētāja Viktora Pranckieša aicinājuma atkāpās no parlamenta vicespīkera amata, bet mandātu nolikt atteicās, uzsverot, ka deputāta zvērestu nav lauzis.
Izceļoties skandālam ap viņa kontaktiem ar Krieviju, Bastis apturēja dalību Lietuvas Sociāldemokrātu partijā.
Kā tagad norādījis sociāldemokrātu līderis Gintauts Palucks, pēc otrdienas balsojuma Bastim "nav formālu šķēršļu atjaunot apturēto dalību partijā un atgriezties Seima frakcijā, taču parlamenta lēmums "neatceļ Konstitucionālās tiesas atzinumu" un nodarījuma morālo vērtējumu.
Pēc viņa teiktā, tagad Basti var vērtēt «tikai valdošais vairākums, bet vēlāk - arī vēlētāji».
