Tikai Valsts prezidents var izglābt Vecrīgas grautiņa dalībnieku Bērziņu no cietuma

Dziesminieks un folklorists Ansis Ataols Bērziņš bija viens no aptuveni 80 dalībniekiem, kam bija jāstājas tiesas priekšā par masu nekārtībām. Iznākums varēja būt ļoti bēdīgs, jo tobrīd likums par šo nodarījumu mazāko iespējamo sodu paredzēja cietumu uz 8 gadiem.

Tomēr Bērziņam un citiem apsūdzētajiem paveicās. Kamēr policija un prokuratūra lietu izmeklēja, Saeima Krimināllikumā samazināja zemāko soda slieksni līdz 3 gadiem. No vairāk nekā 80 apsūdzētajiem cietumā nonāca mazāk par desmit personām. Tikai tie, kas jau iepriekš bija pārkāpuši likumu. Pārējiem tiesa piesprieda nosacītus sodus vai piespiedu darbu.

Arī Bērziņam Augstākā tiesa par aktīvu dalību masu nekārtībās piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz gadu un 8 mēnešiem. Spriedums stājās spēkā 2015.gada aprīlī. Atbilstoši soda izpildes kodeksam Bērziņam desmit dienu laikā bija jāpiesakās probācijas dienestā.

Valsts probācijas dienests aicināja Ansi Ataolu Bērziņu reģistrēties soda izpildes uzraudzībai. Notiesātajam būtu dienests jāinformē par savu dzīves vietu, darbu un jāpaziņo par izbraukšanu. Bērziņš atteicās sadarboties.

Ansis Ataols Bērziņš ir pārliecināts, ka Augstākā tiesa viņu ir atbrīvojusi no saistībām pret probācijas dienestu, jo spriedumā īpaši atzīmējusi, ka, notiesājot nosacīti, nav nosakāmi papildu pienākumi.

Probācijas dienestā saka, ka nekādas kļūdas nav. Sodu izpildes kodekss paredz, ka ikvienam nosacīti notiesātajam ir jāsadarbojas ar probācijas dienestu. To apstiprinājusi arī tiesa, kas pēc dienesta ierosinājuma lēma par Bērziņa nosacītā soda aizstāšanu ar cietumu.

Ansis Ataols Bērziņš uz notikušo skatās citādāk. Viņš nekad nav atzinis sevi par vainīgu, jo gājis protestēt pret toreizējās Ivara Godmaņa valdības politiku. Tas bijis politiskās pārliecības jautājums. Arī sadarbība ar probācijas dienestu bijis principa jautājums.

Laikā, kad probācijas dienests gaidīja Bērziņu, viņš bija devies studēt uz Lietuvu, vēlāk uz Meksiku, tad uz Čehiju. Līdz ar izbraukšanu no valsts viņš pārkāpa nosacītā soda noteikumus. Tagad Bērziņš atrodas Čehijas cietumā. Apcietināt viņu prasīja Latvija, lai nogādātu mājās soda izciešanai. Latvijā atgriezties viņš negrib, uzskata, ka tiek politiski vajāts, tāpēc izdošanu ir apstrīdējis tiesā.

Ansi Čehijā regulāri apciemo mamma, Jeļena Staburova. 19.februārī viņa kļuva par liecinieci dēla piekaušanai. Cietuma ārsts nekādus ievainojumus neesot saskatījis, taču, pateicoties čehu advokātei, notikušo izdevies fiksēt. Ansim konstatēti sasitumi, nobrāzumi un zilumi, savainots celis. Viņš pārvietojas ar kruķiem.

«Advokāte panāca, ka viņu aizved pie pilsētas ārsta, kurš ļoti smagus ievainojumus konstatēja un visu pierakstīja, piefiksēja. Arī man tas papīrs ir. Bet cietums pret viņu ierosināja krimināllietu par to, ka viņš uzbruka cietumsargam un bojāja sienu liftā. Pie tam rokas viņam visu laiku bija sasietas.»

Tagad pie prokurora guļ divi iesniegumi no advokātes un no cietuma priekšnieka un tā lieta tiek izskatīta.

Par notikušo informēta Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecība Čehijā. Vēstniecība cietumam lūgusi informāciju par incidentu un pieprasījusi garantēt Bērziņa drošību.

Ansis Ataols Bērziņš ieslodzījumā Čehijā atrodas jau gadu. Līdz šim divas tiesas ir lēmušas, ka viņš ir jāizdod Latvijai. Konstitucionālās tiesas lēmums būšot mēneša laikā. Politisko patvērumu Čehijā viņš nevar saņemt, tāpēc cerības tur izkļūt no cietuma ir minimālas. Ja viņu izdos Latvijai, arī te viņu gaida cietums.

Tuvinieki uzskata, ka pēc konfliktiem cietumā Anša drošība ir apdraudēta. Vienīgā cerība ir prezidenta apžēlošana.

Prezidenta kancelejā apžēlošanas lūgumus izskata apžēlošanas dienests. Šis gadījums nav vienkāršs. Reiz jau lūgums apžēlot Ansi ir noraidīts. 2016.gadā to bija iesniedzis advokāts, taču pats apžēlojamais tobrīd bija izsludināts meklēšanā. Tagad prezidentam apžēlot pēc savas iniciatīvas lūdz Anša tuvinieki un draugi.

«Apžēlošanas pēc būtības ir prezidenta unikālas tiesības veikt kādas personas apžēlošanu, kā es minēju, var lūgt kāds noteikts personu loks, taču vispirms ir nepieciešams sagatavot informāciju, ir nepieciešams iegūt pašas personas attieksmi pret viņas nodarījumu un par tālākiem plāniem, un tad prezidents pieņem šo savu lēmumu, viņš jebkurā gadījumā ir tikai viņa lēmums.»

Ansis Ataols Bērziņš sevi ir iedzinis strupceļā. Latvijā atgriezties viņš nevēlas, jo te viņu gaida cietums. Taču apžēlošana, visticamāk, nav iespējama, kamēr viņš nav Latvijā. Arī prezidentu viņš ir nostādījis neērtā situācijā. Lēmums jāpieņem par cilvēku, kurš izteicis neuzticību valstij, prasot politisko patvērumu citur.