Valsts vides dienests (VVD) 6% darbavietu likvidēs tā administratīvajās struktūrvienībās, Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēde sacīja VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne.
Viņa skaidroja, ka Valsts kancelejas izstrādāto reformu iespējams realizēt vienīgi VVD administratīvajās struktūrvienībās, jo inspektoru un ekspertu skaita samazināšanas gadījumā, VVD nespētu pilnvērtīgi pildīt attiecīgas kontroles funkcijas.
Pašlaik VVD strādā 320 cilvēki, no kuriem aptuveni 150 ir inspektori, bet 64 - eksperti. Trīs gadu laikā VVD likvidēs 18 līdz 19 amata vietas - pirmās astoņas līdz deviņas šajā gadā. Kopš šī gada sākuma, VVD likvidējis jau divas darba vietas.
Dienests ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalstu tuvākajā laikā centīsies ieviest datu sistēmas ne vien inspektoru un ekspertu darba atvieglošanai, bet gan arī atsevišķu VVD sniegto e-pakalpojumu uzlabošanu.
Sakarā ar šovasar paredzēto papildu slogu VVD inspektoriem atkritumu pārvadājumu uzraudzībā, dienests iecerējis izstrādāt arī datu apkopošanas sistēmu, kas ar algoritmu palīdzību spēj identificēt iespējamus likumu pārkāpumus, padarot efektīvāku inspektoru darbu.
Tāpat darba efektivitātes veicināšanai VVD plāno vairākas štata vietas pārcelt no Lielrīgas Reģionālās vides pārvaldes (RVP) uz citiem Latvijas reģioniem. Līdzās tam, dienests vēlas paplašināt reģionālo inspektoru un ekspertu kompetenci, lai viņi būtu spējīgi, piemeram, strādājot Daugavpilī, izsniegt uzņēmumu darbības atļaujas Rīgā vai Ventspilī.
Pēc VVD pārstāves paustā, dienestam ir problēmas aizpildīt jau pašlaik vakantās 33 amata vietas, piedevām, 24 no tām ir Rīgā.
Stašāne uzsvēra, ka tas esot skaidrojams ar darbinieku atalgojumu un nepieciešamību to palielināt. Šogad bruto alga dienesta ekspertiem ir no 655 līdz 1030 eiro, bet inspektoriem - no 650 līdz 950 eiro. Šajos aprēķinos nav iekļauti atvaļinājuma pabalsti, prēmija pēc ikgadējās novērtēšanas, piemaksas par nakts darbu un iespējamās neregulārās piemaksas par papildu darbu veikšanu.
Vides konsultatīvās padomes pārstāvis un Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs Saeimas apakškomisijas deputātiem pauda nostāju, ka nepieciešams domāt nevis par darbinieku skaita samazināšanu VVD, bet gan tā palielināšanu. Kā vienīgo alternatīvu viņš norādīja pašvaldību iesaistīšanu zvejniecības kontrolēšanā, jo, pēc viņa domām, kontrolējamo ūdenstilpņu platību dēļ, ar esošo VVD inspektoru skaitu vien nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu zvejnieku uzraudzību.
Lai gan VVD ir gatavs izpildīt Valsts kancelejas pieprasījumu, pēc VARAM valsts sekretāra vietnieces Aldas Ozolas teiktā, ministrija veiks dienesta darbu regulējošo normatīvo aktu pārskatu, lai rastu kvantitatīvus argumentus pret dienesta darbinieku skaita samazināšanu.
