Atbilstoši diplomātiskajā praksē pieņemtajam Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nosūtījis rakstveida apsveikumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Apsveikumu Putinam nosūtījusi arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, taču Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite lēmusi neapsveikt Putinu ar ievēlēšanu uz vēl vienu amata termiņu. Eksperts Ojārs Skudra gan pieļauj, ka Vējoņa rīcība saistāma ar to, ka nākamgad notiks prezidenta vēlēšanas un pārvēlēšanai būtu nepieciešamas arī «Saskaņas» balsis.
Kāpēc Vējonis vilcinājās apsveikt Putinu?
Komentējot to, kāpēc Vējonis tomēr izvēlējās Putinu apsveikt ar pārvēlēšanu, un iespējamos vilcināšanās iemeslus, Skudra norādīja, ka šajā jautājumā ir gan psiholoģiskie, gan politiskie momenti.
«Jāņem vērā, ka Vējonis ir ļoti piesardzīgs savās darbībās, vienmēr meklējot kompromisus un ceļu ar visiem pa labam,» klāstīja Skudra un akcentēja, ka,
iespējams, tāpēc viņš nevēlējās sekot Lietuvas prezidentes piemēram un Putinu ar pārvēlēšanu neapsveikt.
«Tas zināmā mērā liecina, ka Baltijas valstīm nav vienotas nostājas deklaratīvā diplomātijas jomā,» teica Skudra.
Viņš piebilda, ka pēc Putina apsveikšanas varētu būt arī interesanta ministru prezidenta Māra Kučinska uzvedība, tiekoties ar citu valstu politiķiem, ņemot vērā saspīlētās attiecības Krievijas un Lielbritānijas starpā, kuras pēdējā laikā saasinājušās.
Skudra arī atgādināja, ka Vējonim ir jārēķinās, ka aprīlī ir gaidāma Baltijas valstu un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās. Tramps Putinu apsveica ar pārvēlēšanu.
Skudra pieļāva, ka, iespējams, apsveicot Putinu, Vējonis, ņemot vērā, ka nākamā gadā notiks Latvijas prezidenta vēlēšanas, rēķinājies arī ar spiedienu no Zaļo un zemnieku savienības, kā arī no partijas «Saskaņa» puses, jo atbalstam nepieciešams deputātu balsis.
Vērtējot, vai Putins ir apsveicams vai ne, nepieciešams arī aplūkot citu šā reģiona valstu vadītāju rīcību, jo pagaidām vienīgā, kas Putinu neapsveica, ir Lietuva, uzsvēra Skudra.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns TVNET, komentējot to, kāpēc Putinu apsveica Igaunija, bet Lietuva nē, norādīja, ka nav visai labi tas, ka Baltijas valstīm nav vienotas nostājas šajā jautājumā. Vienlaikus viņš atgādināja, ka šis nav pirmais gadījums. «Būtu labi, ja būtu panākta vienota nostāja šajā jautājumā,» teica Andžāns.
Viņš arī norādīja, ka Vējoņa vilcināšanas nav visai glīta – Lietuvai un Igaunijai jau bija nostāja, bet Vējonis sākotnēji paziņojis, ka lems vēlāk. Andžāns akcentēja, ka nebija noslēpums, kas uzvarēs Krievijas prezidenta vēlēšanās, tāpēc nostāju varēja sagatavot jau ātrāk, nevis minstināties.
Andžāns gan akcentēja, ka Vējoņa lēmums neatstās būtisku iespaidu uz attiecībām ar citām valstīm, jo arī starp citām valstīm ir dažādi uzskati un vienotas nostājas nav.
«Paliks atmiņā minstināšanas, nevis saturs,» viņš piebilda.
Runājot par apsveikumu, Andžāns norādīja, ka Vējonim Putinu nevajadzēja vienkārši apsveikt, bet arī paust cerību, ka Krievija strādās, lai uzlabot savas attiecības ar Eiropas valstīm, norādot, ka Krievijai nevajadzētu doties autoratīvā virzienā.
Vai @Vejonis gaidīja, ka Putinu neievēlēs, ja iepriekš nebija sagatavota nostāja apsveikšanas jautājumā un vēl vajadzēja “domāt”?— Alberts Ziemelis (@AlbertsZiemelis) March 22, 2018
Interesanti, vai kāds bukmeikeru kantoris pieņem likmes uz to, vai Raimonds Vējonis apsveiks Putinu ar pārvēlēšanu vai nē? Kādi ir koeficienti?— Bens Latkovskis (@BensLatkovskis) March 21, 2018
Lasot Rietumu politisko līderu "apsveikumus" Putinam, paliek kauns - vai tiešām uz neatgrešanos pagājuši tie laiki, kad brīvās pasaules politiķi spēja nošķirt vēlēšanas no "vēlēšanām". Vismaz PSRS laikos neatceros apsveikumus Brežņevam ar kārtējo "ievēlēšanu". ?♀️— Iveta Buiķe (@IvetaBuike) March 20, 2018
Uzskatu, ka @Rigas_pils varētu izrādīt nedaudz diplomātijas un takta, nosūtot jaunievēlētajam Krievijas prezidentam apsveikumu ar tekstu: "Mēs tiešām apbrīnojam Jūsu tautas izvēli!"— Jānis Baltiņš (@Snowtales) March 21, 2018
Apsveikumā Putinam Latvijas prezidents novēl, lai Krievijas prezidenta darbs sekmētu visas Krievijas tautas labklājību, kā arī pauž cerību par abpusēji labvēlīgu Latvijas-Krievijas kaimiņattiecību attīstību.
Pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) Vējonis skaidroja, ka lēmums par kādas ievēlētas personas apsveikšanu ir katras valsts ziņā. «Apsveikt vai neapsveikt ir katras valsts izšķiršanās. To valsts dara, pamatojoties uz starptautisko organizāciju atzinumiem par to, vai nav bijuši kādi pārkāpumi vēlēšanu procesā,» skaidroja Vējonis.
Jau ziņots, ka svētdien notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem saņemot 76,67% balsu.
Putinu ar pārvēlēšanu amatā apsveikuši vairāku valstu līderi, tostarp Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un ASV prezidents Donalds Tramps.
Apsveikumu Putinam nosūtījusi arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, taču Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite lēmusi neapsveikt Putinu ar ievēlēšanu uz vēl vienu amata termiņu.