Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas Latvijas karogu novietošanu vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu.
Atbalsta Latvijas karogu novietošanu vietās, kur galvenie autoceļi šķērso robežu ar Lietuvu un Igauniju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iekšējā robeža ir Latvijas robeža ar Lietuvu un Igauniju, norādīts Valsts robežsardzes mājaslapā.
Grozījumus sākotnēji rosināja nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK un tālāk virzīja visas koalīcijas pārstāvji.
Tāpat likumā tiks precizēta norma, ka karogi jānovieto robežšķērsošanas vietās - pašlaik likumā noteikts, ka karogi jāizvieto robežkontroles punktos un robežpārejas punktos.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka paredzēta septiņu jaunu karogu mastu izveidi un karogu novietošanu vairākās Latvijas robežpārejas vietās.
Likumprojekts arī paredz noteikt par karoga pastāvīgu novietošanu robežšķērsošanas vietās atbild nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs. Savukārt par Latvijas valsts karoga pastāvīgu novietošanu vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu, atbildēs Satiksmes ministrija. SM šo uzdevumu būs jādeleģē VAS «Latvijas Valsts ceļi», savukārt karoga un tam piegulošās teritorijas uzturēšanu VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs».
Veicot grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, valsts budžetā būs jāatvēl līdzekļi karogu mastu izveidei un karogu uzturēšanai, teikts likumprojekta anotācijā.
Politiķi prognozē, ka izmaiņām būs pozitīva ietekme uz sabiedrību, jo tās stiprināšot piederības sajūtu Latvijai un veicināšot uzticēšanos valsts varas institūcijām.
Grozījumu mērķis ir precizēt vietas, kur Latvijas valsts karogs būtu pastāvīgi jānovieto. Līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas zonai kopš 2007.gada mainījās faktiskā situācija uz Latvijas-Lietuvas un Latvijas-Igaunijas robežas. Ja pirms pievienošanās Šengenas zonai šajos robežkontroles punktos atradās ēkas, kuras apsaimniekoja Iekšlietu ministrijas institūcijas, tad pēc pievienošanās daudzas no šīm ēkām tika privatizētas vai palika neizmantotas, skaidrots likumprojekta anotācijā.