VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) vēl nav vienojusies ar Rīgas domi par to, ka dome savā valdījumā varētu pārņemt pie Nacionālā teātra esošos tenisa kortus, informēja VNĪ.
Rīgas dome nav vienojusies ar VNĪ par tenisa kortu pārņemšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Lai arī ir izskanējis aicinājums veikt visas nepieciešamās darbības, lai nekustamo īpašumu Rīgā, Kronvalda bulvārī 2B, nodotu bez atlīdzības Rīgas domes īpašumā, un tas ir atbalstāms, patlaban vēl nav notikusi tikšanās starp VNĪ un Rīgas domi, lai pārrunātu šo jautājumu. Līdz ar to nevar uzskatīt vai apgalvot, ka ir panākta vienošanās šajā jautājumā,» skaidroja VNĪ.
Jau ziņots, ka Rīgas dome ir atbalstījusi pie Latvijas Nacionālā teātra esošo tenisa kortu pārņemšanu savā īpašumā, lai nākotnē varētu realizēt teātra telpu paplašināšanu.
Latvijas Nacionālā teātra ēka ir Rīgas domes īpašums, bet zeme, uz kuras izvietoti līdzās esošie tenisa korti, pieder VNĪ. Rīgas domes pārstāvji iepriekš apgalvoja, ka starp VNĪ un domi ir panākta vienošanās par zemes nodošanu.
Kā iepriekš Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejai sacīja teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis, tenisa kortu teritorija «ir vienīgais iespējamais virziens, kurā teātra ēka var attīstīties».
Viņš skaidroja, ka pirms 12 gadiem, kad sācis strādāt teātrī, īpašums Kronvalda bulvārī 2B bija nodots privatizācijai, un teātris ar Kultūras ministriju septiņus gadus tiesājās par tiesībām zemi pārņemt. Viņš zināja teikt, ka tur izvietotie tenisa korti tiek izmantoti neregulāri - trīs vai četras reizes mēnesī pāris mēnešus gadā.
«Uzņēmums, kas ir šo kortu īrnieks, par zemes nomu maksā neadekvāti mazu nomas maksu. Esmu mēģinājis vienoties ar viņiem par nomas līguma pārtraukšanu, kam viņi, protams, nepiekrīt,» sacīja Rubenis.
Rīgas domes Īpašuma departamentam pārņemot zemi savā īpašumā, tiks pārņemts arī šis nomas līgums, kas ir spēkā līdz 2021.gadam. Pārņemot līgumu no valsts un to atjaunojot, tiek plānota arī par nomas maksas pacelšana. «Tai pat laikā līdz 2021.gadam sāksim metu konkursa izsludināšanu un projektēšanu jaunajai teātra piebūvei, lai 2021.gadā, kad būs pabeigta Mežaparka estrāde, teorētiski varētu sākt celtniecību,» paudis komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).
Aģentūrai LETA Burovs pauda cerību, ka metu konkurss varētu tikt izsludināts jau šogad, neraugoties uz to, ka zemes pārņemšanas birokrātiskais process parasti ilgst vairākus mēnešus.
Taujāts par teātra paplašināšanos, Rubenis pauda, ka teātrim jau sen nepieciešama pārvietojamā skatuve jeb tā sauktā «melnā kaste», kā arī darbnīcas un noliktavas, kuras esošajā ēkā nav bijušas paredzētas un šobrīd atrodas Buļļos.