Pēdējo 27 gadu laikā Krievija nerimstoši īsteno melu un dezinformācijas kampaņas par dažādām norisēm Latvijā, un pēdējā laikā pastiprināta uzmanība pievērsta jautājumam par izglītības reformu, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
ĀM: Krievija nerimstoši īsteno dezinformācijas kampaņas par norisēm Latvijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrijā norādīja, ka aprīļa sākumā Krievijas medijos tika izplatīta informācija par Krievijas amatpersonu izteikumiem, kuros kļūdaini un tendenciozi interpretēti Latvijas parlamentā pieņemtie un Valsts prezidenta 1.aprīlī izsludinātie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.
«Šī ir kārtējā reize, kad saskaramies ar Latvijas nomelnošanas un apmelošanas mēģinājumiem. Krievijas amatpersonas, kas pauž viedokli par grozījumiem Latvijas likumos, visticamāk, nemaz nav iepazinušās ar reformas būtību,» norādīja ministrijā.
ĀM uzsvēra, ka reforma plānota visā valsts izglītības sistēmā kopumā, ne tikai skolās ar mazākumtautību izglītības programmām. Tāpat tiek gatavots jauns mācību saturs, struktūra un metodoloģija, savukārt reformas mērķis ir nodrošināt visiem skolu beidzējiem vienlīdzīgas iespējas darba tirgū un turpmākajā izglītības iegūšanā, tajā skaitā profesionālās un augstākās izglītības iestādēs, kurās izglītība tiek īstenota valsts valodā.
Plānotās reformas pārejai uz mācībām valsts valodā atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām, kuras nosaka pienākumu nodrošināt ikvienam bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību, nodrošināt mazākumtautībām iespēju apgūt dzimto valodu, literatūru, ar savu kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus, skaidroja ĀM. Tādējādi Latvija arī turpmāk garantēs Eiropas Padomes Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību noteikto atbalstu mazākumtautību kultūras un identitātes saglabāšanai.
«Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā nediskriminē mazākumtautības, bet tieši pretēji - veicina latviešu valodas apguvi visiem. Valdība turpinās atbalstīt valsts finansētas mazākumtautību pamata un vidējās izglītības programmas septiņās valodās - krievu, poļu, baltkrievu, ukraiņu, igauņu, lietuviešu valodās un ivritā. Šāds atbalsts mazākumtautībām ir nozīmīgi lielāks nekā citās Eiropas valstīs, tajā skaitā Krievijā,» paziņojumā uzsvērusi ĀM, piebilstot, ka izglītības reformu procesā tiks nodrošināts būtisks atbalsts pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidei, nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus.
ĀM vērsa uzmanību, ka Latvija regulāri sadarbojas ar ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un citām starptautiskajām organizācijām. Latvija arī turpinās uzturēt regulārus sadarbības kontaktus ar starptautisko organizāciju amatpersonām, kuru tiešā kompetencē ir mazākumtautību tiesību aizstāvības jautājumi. Latvija ir atvērta dialogam ar starptautisko organizāciju pārstāvjiem arī jebkuros citos jautājumos.
Kā ziņots, 22.martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.
Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.
Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.
No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).