Mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmās paredzēts pastiprināt prasības latviešu valodas apguvei, prezentējot jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas, žurnālistiem pastāstīja Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks.
Pastiprinās prasības latviešu valodas apguvei mazākumtautību bērnudārzos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ņemot vērā iepriekš apstiprinātos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, bērniem jau pirmsskolā jāspēj sniegt iespējas apgūt latviešu valodu tā, lai sekmīgi spētu apgūt mācību saturu sākumskolā un turpmākajos izglītības posmos, teica Catlaks.
Vadlīnijās noteikts, ka, apgūstot mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, bērnam latviešu valodā jāspēj atbildēt uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto, izteikt savas vajadzības, iesaistīties sarunā par tematiem, kuri saistīti ar ikdienu, mācīties pareizi izrunāt patskaņus un līdzskaņus, pazīt burtus, lasīt un saprast īsus vārdus, kā arī rakstīt burtu elementus.
Savukārt izglītības programma plānots noteikt, ka latviešu valodas apguve pirmsskolas izglītības posmā jāsekmē katru dienu, lai pēctecīgi apgūtu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās valodu mācību jomā noteikto.
Vienlaikus noteikts, ka rotaļnodarbībās saziņas līdzeklis ir latviešu valoda, izņemot rotaļnodarbības mazākumtautību valodas apguvei.
Jauno mācību saturu pirmsskolā plānots sākt ieviest jau 2018.gada rudenī.
Kā ziņots, Saeima martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.
Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.
Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.
No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis grozījumus abos likumos.