Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nesaskata interešu konfliktu zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), kurš ir «Piebalgas alus» līdzīpašnieks, rīcībā saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu, šodien pēc tikšanās Rīgas pilī apliecināja abas amatpersonas.
«Pilnīgi noteikti ir grūti savilkt to kopā, jo, ja viss kļūst dārgāks, tad visiem, nevis tikai «Piebalgas alum». Nedomāju, ka tur ir kāda saistība un nevaru tādu saskatīt. Jābūt lielai izdomai,» teica Kučinskis, komentējot iespējamo interešu konfliktu.
Premjers norādīja, ka Zemkopības ministrija (ZM) ir vērsusi uzmanību uz neatbildētiem jautājumiem pirms parlaments un valdība akceptē pāreju uz šādu sistēmu. To pašu prasot arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), kā arī pašvaldības.
«Mums ir jābūt pilnībā drošiem, lai netīšām neieviešam jaunu OIK. Šobrīd nav atbalsta mehānisma no Eiropas Savienības struktūrfondiem, bet kādam par to būs jāmaksā - vai tas gulsies uz patērētājiem, vai valsts budžetu, tas ir jautājums. Vispirms jāgūst atbildes uz šiem jautājumiem, tādēļ būs jāpaciešas,» teica premjers.
«Es būtu drīzāk gatavs iet virzienā, kur mēs paceļam akcīzi plastmasas pudelēm, tā, lai tās lēnām iziet no aprites,» piebilda premjers.
Vējonis piebilda, ka zemkopības ministrs pārstāv nozari, un nozares ministram vienmēr ir jācīnās par nozares interesēm, tāpēc šajā ziņā neko pārmest nevar. «Uzsveru, ka tas būs valdības un parlamenta gala lēmums, pamatojoties uz ekonomiskajiem aprēķiniem,» norādīja Vējonis.
Valsts prezidents sacīja, ka viņš vēl kā vides ministrs savulaik šo ideju virzījis, taču toreiz nav izdevies pārliecināt valdības locekļus par idejas pamatotību. Viņš pauda atbalstu depozīta sistēmas ieviešanai, vienlaikus piekrītot premjeram, ka jebkuras sistēmas ieviešanai nepieciešams ekonomiskais aprēķins, lai saprastu, cik tā izmaksās gan tās veidotājiem, gan lietotājiem.
Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdībai izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir Zaļo un zemnieku savienības kontrolētā Zemkopības ministrija (ZM).
ZM iebilst pret grozījumiem Iepakojuma likumā, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljonu eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā.
Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā, uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma, kritērijus sistēmas operatoram un citus aspektus, paredzēts atrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus Ministru kabineta noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi, uzsver ZM.
